Pētījumu vadīja Pitsburgas universitātes medicīnas fakultātes "Motorlab" zinātniskais līdzstrādnieks doktors Endrū Švarcs. Viņa pētījuma apraksts parādīsies kādā no nākamajiem žurnāla "Nature" numuriem.
Švarcs pastāstīja, ka šāda tehnoloģija nākotnē var palīdzēt izstrādāt ar smadzeņu spēku darbināmas locekļu protēzes cilvēkiem, kuriem ir traumētas muguras smadzenes, vai kādas slimības, kas padara vienkāršas ikdienas kustības neiespējamas.
Līdz šim šādas ierīces tika izmantotas, lai kontrolētu kursora kustības uz datora ekrāna, taču Švarcs un kolēģi vēlējās šo tehnoloģiju pielāgot uzdevumiem reālajā dzīvē.
Pērtiķis eksperimentā darbināja robota roku tāpat, kā viņš darbinātu savus locekļus.
Švarca komanda saņem šos signālus no daudziem mikroelektrodiem, kas implantēti pērtiķa galvā. Šie signāli tiek pastiprināti un nosūtīti datoram, kas vada robota roku.
Līdz šim komanda šādi ietrenējusi divus pērtiķus. Tomēr, lai sasniegtu savu mērķi un varētu radīt šādi darbināmas protēzes traumētiem cilvēkiem, zinātniekiem vēl jāpārvar vairākas nopietnas problēmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
