Par to liecina uzņēmumu aptauja, ko veicis Austrijas mazās un vidējās uzņēmējdarbības pētījumu institūts KMU.
Vairāk nekā ceturtā daļa apstrādes un tirdzniecības jomās strādājošo uzņēmumu Austrijā cieš no akūta kvalificētu darbinieku trūkuma. Sevišķi liela nepieciešamība ir pēc metālapstrādātājiem, jumiķiem un celtniekiem, kā arī santehniķiem un elektriķiem - šādus darbiniekus meklē katra otrā vai trešā šajās nozarēs strādājošā kompānija, kas piedalījās aptaujā.
"Apmācāmo darbinieku piedāvājums nav pietiekams, lai segtu pieprasījumu pēc prasmīgiem strādniekiem," secina institūta eksperti, brīdinot, ka nākotnē problēma saasināsies vēl vairāk Austrijas sabiedrības novecošanās dēļ.
Valda uzskats, ka šo problēmu daļēji varētu atrisināt Austrumeiropas viesstrādnieki, tomēr KMU speciālisti bažījas, ka Austrijas darba tirgus atvēršana notikusi novēloti, un daudzus potenciālos viesstrādniekus no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm jau sev piesaistījušas Eiropas Savienības valstis, kas savus darba tirgus atvēra daudz agrāk.
Vācija un Austrija bija pēdējās vecās ES valstis, kas atvēra savus darba tirgus astoņām ES dalībvalstīm no Austrumeiropas, kas blokā iestājās 2004.gadā, to vidū Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm.
Vienošanās par darbaspēka brīvas plūsmas veicināšanu ES tika parakstīta jau 2003.gadā, taču bloka valstīm bija tiesības saglabāt ierobežojumus viesstrādniekiem līdz pat 2011.gada maijam. Vācija un Austrija izmantoja šo iespēju, reaģējot uz iedzīvotāju bažām, ka austrumeiropiešu pieplūduma dēļ pasliktināsies vietējo darbarūķu stāvoklis, jo iebraucēji būs ar mieru strādāt par zemākām algām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
