Pizas slīpais tornis būs drošs vēl 300 gadu

"Visas mūsu cerības ir apstiprinājušās," laikrakstam "Corriere della Sera" teica inženieris un ģeologs profesors Mikēle Jamiolkovskis.

Torņa novirze no vertikāles par aptuveni četriem metriem pēdējos gados ir saglabājusies stabila pēc plašā inženierdarbu projekta pabeigšanas 2001. gadā, kurā tā novirze tika koriģēta par 40 centimetriem salīdzinājumā ar 1990. gadu, kad sākās projekta īstenošana.

"Tagad mēs varam sacīt, ka tornis var stāvēt mierīgi vēl vismaz 300 gadus," Jamiolkovskis apgalvo trešdien šajā avīzē publicētajā rakstā.

Tornis tika slēgts apmeklētājiem gandrīz 12 gadus - no deviņdesmitajiem gadiem, kad tas iegrima par aptuveni vienu milimetru gadā, līdz 2001. gada decembrim, kad tas atkal tika atvērts, beidzoties lielākajai nostiprināšanas un restaurācijas projekta fāzei.

14 000 tonnu smagais brīvi stāvošais zvanu tornis, kas līdz ar Romas Kolizeju ir starptautiski atzīts Itālijas arhitektoniskais simbols, tika būvēts vairākos posmos laikā no 1174. līdz 1370. gadam.

Tornis sāka nosvērties jau pēc vairāku stāvu uzbūvēšanas nestabilās pamatzemes dēļ. Celtnieki vispirms izmantoja trapecveidīgus akmeņus, lai atgrieztu konstrukciju vertikālā stāvoklī, taču tornis turpināja svērties uz sāniem.

Projekta stabilizācijas fāzē, kas beidzās 2001. gadā, tornis tika nostiprināts ar trosēm un tā pamatos tika ieliets cements, lai mazinātu spiedienu uz zemi. Torņa slīpumu tagad uzskata par drošu, un tas ir aptuveni tāds pats kā 1700. gadā.

Restauratori tagad izmanto speciāli konstruētas vieglas alumīnija sakausējuma sastatnes, lai notīrītu torņa balto un pelēko marmoru.

Amatpersonas gadu gaitā teikušas, ka tām nav nodoma iztaisnot torni, jo tad tas zaudētu savu unikālo statusu un pievilcību tūristu acīs.

Tornis ievērojams arī ar to, ka slavenais viduslaiku zinātnieks Galileo Galilejs, kuram bija jāstājas Vatikāna inkvizīcijas priekšā par saviem uzskatiem, ka Zeme riņķo ap Sauli, to izmantoja savos pētījumos par gravitācijas spēku.