Krievijas vēstniecībai Baltkrievijā pat bija nepieciešams pieprasīt šīs valsts atbalstu, jo līdz tam Baltkrievija bija visai atturīga. Tiesa, arī pēc pieprasījuma Baltkrievija palika rezervēta un nepauda skaidru "jā" Krievijas darbībai Gruzijā.
Arī Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, kuram jāietur balanss attiecībās ar ASV un Krieviju ar savu viedokli klājā nāca vien trešdien. Viņš savos izteikumos bija neprasti ass, sakot, ka līdz ar Krievijas iebrukumu NVS vienotība ir apdraudēta. "Etniska rakstura konfliktus jārisina mierīgā, sarunu ceļā. Militāram uzbrukumam nav nekādas jēgas," teikts Nazarbajeva paziņojumā.
Armēnija norādījusi, ka militāram ceļam risinot konfliktus var būt traģiskas sekas. Arī Krievijā draudzīgā Turkmenistāna ir paudusi līdzīgu viedokli.
Visasāko viedokli no bijušajām PSRS valstīm un satelītvalstīm paudušas Baltijas valstis, kā arī Ukraina un Polija, kuru līderi otrdien ieradās Tbilisi, lai klātienē atbalstītu Gruziju konfliktā ar Krieviju.