Ukrainas prezidents Viktors Juščenko piektdien ar nožēlu apstiprināja, ka iepriekšējā valdība slepeni pārdevusi Irānai un Ķīnai spārnotās raķetes, kas var nest kodollādiņus, ziņo aģentūra "Interfax".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Parlamenta deputāts Grigorijs Omeļčenko, kurš specializējas korupcijas apkarošanā, februārī pirmo reizi apgalvoja, ka Ukraina 2000. un 2001.gadā nosūtījusi uz ārvalstīm no 12 līdz 18 spārnoto raķešu "Kh-55".

Iepriekšējā valdība nodēvēja Omeļčenko par meli un noliedza, ka šādi darījumi jebkad būtu notikuši.

Patiesībā Ukrainas amatpersonas pārdeva duci raķešu - sešas Irānai un sešas Ķīnai, teica Juščenko un apstiprināja, ka raķetes tika piegādātas bez kaujas lādiņiem.

Raķetes bija paredzēts nosūtīt uz Krieviju iznīcināšanai saskaņā ar stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu, kuru Ukraina noslēdza ar ASV 90.gados, norādīja Juščenko.

Ar šiem sūtījumiem saistītie Ukrainas valdības ierēdņi viltoja dokumentus, kas liecināja, ka raķetes nosūtītas uz Krieviju, pēc tam tās pārdeva par lielu, bet vēl nenoteiktu summu, sacīja Juščenko, atsaucoties uz Ukrainas slepenā dienesta SBU izmeklēšanas materiāliem.

Juščenko administrācijas locekļi apgalvo, ka ieroči pārdoti ar Ukrainas nacionālās ieroču eksporta kompānijas "Ukrspetsexport" starpniecību, kaut gan kompānijas pārstāvji noliedz jebkādu saistību ar ieroču pārdošanu. Darījumā esot bijušas iesaistītas arī Krievijas, Ukrainas un Austrālijas privātpersonas.

Pilnīgi iespējams, ka ieroču nodošanā piedalījās arī Krievijas amatpersonas, jo Krievijas valstij piederošā ieroču eksporta kompānija "Rosvooruženije" tika paziņojusi, ka tā neiebilstot pret to, ka Ukraina nogādā ieročus Irānā vai Ķīnā un neiznīcina, kā to paredz bruņojuma ierobežošanas līgums.

Krievijas Ārlietu ministrija noliegusi jebkādu Krievijas saistību ar šo lietu.

2004.gadā Čehijā tika apcietināts kāds Krievijas pilsonis, kurš esot bijis saistīts ar sešu raķešu pārdošanu Ķīnai. Ukraina risina sarunas ar Prāgu par viņa izdošanu.

Vēl divi aizdomās turētie, kuri, iespējams, bija saistīti ar raķešu pārdošanu Irānai, gāja bojā autokatastrofā 2002. un 2004.gadā. SBU izmeklēšana turpinās, sacīja Juščenko.

Padomju laiku raķeti "Kh-55" varēja aprīkot ar 200 kilotonnu kodollādiņu, ko tā varēja nogādāt 3 000 kilometru attālumā, kad to izmeta no tāla darbības rādiusa bumbvedēja.

ASV šā gada sākumā kritizēja Ukrainu par šāda darījuma pieļaušanu, un ASV Valsts departaments to kvalificēja kā "bīstamas kodoltehnoloģijas nodošanu".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form