Foto: AP/Scanpix/LETA

Otrdien Krievijas artilērija apšaudījusi Ukrainas pilsētas Hersonas centru, nogalinot piecus civiliedzīvotājus, atsaucoties uz Ukrainas bruņoto spēku pavēlniecību "Dienvidi", vēsta raidsabiedrība BBC.

Pilsētas apšaude notikusi laikā, kad Kremļa saimnieks Vladimirs Putins uzstājās ar uzrunu Federālajai sapulcei, solot turpināt "specoperāciju" Ukrainā un paša sāktajā iebrukumā Ukrainā vainojot Rietumus.

Uzrunā Putins arī apgalvoja, ka Krievija grasās atjaunot un attīstīt ekonomiku Maskavas sagrābtajās Ukrainas teritorijās. Pašu Hersonu, ko okupanti ieņēma pilna mēroga iebrukuma sākumā, bet pameta pērnā gada septembrī, diktators runā nepieminēja.

Par to, ka apšaude sākusies Putina uzrunas laikā, ziņoja Hersonas apgabala vadītājs Oleksandrs Prokudins. "Domājams, "Grad". Jau aptuveni 20 sprādzienu," viņš rakstīja.

Neskaitot bojāgājušos, vēl 16 cilvēki apšaudes rezultātā guvuši ievainojumus.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!