Foto: EPA/Scanpix/LETA

Baltkrievijas tieša iesaiste karā pret Ukrainu joprojām ir maz ticama un Minskas diktators Aleksandrs Lukašenko, visticamāk, ir atteicis Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam piekāpties dziļākas abu valstu integrācijas jautājumos, analizē ASV bāzētā domnīca "Institute for the Study of War" (ISW).

ISW eksperti raksta, ka pirmdien notikušās tikšanās laikā Baltkrievijā abi diktatori atturējušies komentēt kara tēmu. Minska paziņoja, ka saskaras ar "Rietumu draudiem", bet Putins piedāvāja izskatīt iespēju apmācīt baltkrievu pilotus darbam ar "speciālo kaujas galviņu munīciju".

"Lukašenko izmanto retoriku par baltkrievu robežu aizsardzību pret NATO, cenšoties izvairīties no iesaistes Krievijas iebrukumā Ukrainā. Tāpat Baltkrievijas prezidents 17. februārī izteica mājienus par iespējamu kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā uz paziņojumu par Rietumu agresiju fona," teikts ziņojumā.

Pēc tikšanās Lukašenko arī norādīja, ka Maskava piegādās pretgaisa aizsardzības kompleksus S-400 un "Iskander" raķetes. Savukārt Putins atzīmēja, ka puses apspriedušas aizsardzības telpas formēšanu.

Tas ISW analītiķiem liek secināt, ka Lukašenko nav pakļāvies tiešai Baltkrievijas ievilkšanai karā pret Ukrainu, jo tādā gadījumā būtu nepieciešama citāda retorika.

Ziņots, ka 19. decembrī Putins pirmo reizi kopš 2019. gada ieradās vizītē Baltkrievijā un tikās ar Lukašenko. Pirms tam ISW analītiķi sprieda, ka tas, domājams, ir Putina mēģinājums sagatavot informatīvo augsni jaunai kara pret Ukrainu fāzei, kurā nav izslēgts uzbrukums no Baltkrievijas puses.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs komentēja, ka vizītes laikā Putins izdarījis spiedienu uz Lukašenko, lai tas piekristu karot uz Ukrainu nosūtīt arī Baltkrievijas karavīrus, taču Minska karot nevēloties, raksta aģentūra UNIAN.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".

Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.

Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".

Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!