Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti tā pilnvaru termiņa vidus ciklā Strasbūras plenārsēdes laikā ievēlēja jaunu parlamenta vadību, tostarp Maltas deputāti Robertu Metsolu parlamenta priekšsēdētājas amatā, kā arī Latvijas deputātu Robertu Zīli (Nacionālā apvienība) kā vienu no 14 parlamenta priekšsēdētājas vietniekiem, kļūstot par EP prezidija locekli, portālu "Delfi" informēja Nacionālās apvienības pārstāve Laima Melkina.
Zīli amatā ievēlēja ar 403 deputātu balsīm otrajā vēlēšanu kārtā.
Zīle, kuru kā frakcijas viceprezidentu amatam nominēja Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kļuvis par pirmo Baltijas valstu deputātu augstajā EP viceprezidenta amatā. Zīle kā koordinators vada frakcijas darbu transporta komitejā, kā arī strādā ekonomikas un monetāro lietu, nodokļu jautājumu un budžeta komitejās un pārstāv frakciju EP prezidentu konferencēs.
“Bez šaubām, jūtos pagodināts. Vienmēr esmu uzsvēris, ka, nākot no mazas valsts, vienīgais veids, kā vari ietekmēt lēmumus Eiropas Parlamentā, ir caur pieredzi un spēju veidot ietekmi, meklējot sabiedrotos. Gandarījums, ka šo daudzu gadu garumā to ir novērtējuši gan Latvijas vēlētāji, kas uzticējuši savu pilsoņa balsi, gan nu jau arī deputāti no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai arī mans ikdienas darbs EP komitejās nemazināsies, ir prieks, ka EP prezidijā varēšu pārstāvēt Latviju un Baltijas reģionu, turklāt sākšu to darīt simboliskā - barikāžu - laikā,” norāda Zīle.
Eiropas Parlamenta prezidiju veido tā priekšsēdētāja, 14 priekšsēdētāja vietnieki, pieci kvestori, kurus parlaments ievēlē uz divarpus gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētiem. Prezidija pienākumos ietilpst parlamenta plenārsēžu vadīšana, parlamenta administratīvo un finansiālo jautājumu risināšana, tas atbild par plenārsēžu rīkošanu, parlamenta budžeta plānu un citām prioritātēm. Prezidijs parasti sanāk divas reizes mēnesī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
