Apliecinot atveseļošanos no elpceļu saslimšanas, pāvests svētdien viens pats nolasīja visu tekstu, šādi saņemot Svētā Pētera laukumā Vatikānā sanākušo ticīgo aplausus.
"Es sveicinu svētceļniekus, kas šeit pulcējušies," viņš sacīja. "Es jums visiem vēlu jauku svētdienu un jauku nedēļu," piebilda pāvests.
Katoļu baznīcas vadītājs, kurš cieta no gripas komplikācijām, elpas trūkuma dēļ tika aizvests uz Romas Džemelli slimnīcu februāra sākumā, bet no tās tika izrakstīts desmit dienas vēlāk 10.februārī.
Pāvestam pēdējos gados ir bijusi arvien vājāka veselība, un viņš savos publiskajos pasākumos regulāri cīnījies ar elpas trūkumu. Neraugoties uz slikto veselību, pāvestam ir noslogota darba kārtība, un viņš regulāri parādās sabiedrībā un privātās audiencēs. Viņš arī plāno turpināt savas ārzemju vizītes un augustā iecerējis apmeklēt Vācijas pilsētu Ķelni, lai piedalītos katoļu Pasaules jaunatnes dienas svinībās. Pērn pāvests apmeklēja Šveici un Franciju.
Pāvests neilgi pirms Ziemassvētkiem sarunā ar Romas katoļu baznīcas prelātiem atzina, ka viņam "gadu gaitā arvien skaidrāka kļuvusi nepieciešamība pēc Dieva palīdzības un cilvēku palīdzības".
Daudzas no 1978.gadā ievēlētā pāvesta veselības problēmām saistītas ar atentāta mēģinājumu 1981.gada 13.maijā, kad labējais turku fanātiķis Ali Agdža šāva uz viņu Romas Sv.Pētera laukumā. Viena lode izgāja cauri vēderam un otra gandrīz trāpīja sirdij.
1992.gada jūlijā pāvestam tika izoperēts labdabīgs zarnu audzējs apelsīna lielumā.
1993.gada novembrī pāvests smagi pakrita un tika hospitalizēts ar lauztu plecu. Viņš vēlreiz pakrita savā vannas istabā 1994.gada aprīlī, gūstot augšstilba kaula lūzumu.
1996.gada oktobrī pāvestam tika izdarīta apendektomija. Pēc tam pakrītot pāvesta nuncija rezidencē Varšavā, pāvests guva ievainojumu galvā un tam tika uzliktas šuves.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
