Atbildot uz žurnālistu jautājumiem pēc sarunām Rīgā ar savu Latvijas kolēģi Arti Pabriku (TP), Vācijas ārlietu ministrs pauda cerību, ka pašreizējā ES prezidējošā valsts Portugāle mēģinās atsākt sarunas ar Krieviju, taču viņš šaubījās par iespējamiem panākumiem.
"Ņemot vērā gatavošanos Krievijas prezidenta vēlēšanām, tas nebūs viegli," sacīja Vācijas ārlietu resora vadītājs.
Attiecības starp ES un Krieviju ir pasliktinājušās kopš Varšava, atbildot uz Krievijas embargo Polijas gaļas produktiem, pagājušajā gadā bloķēja sarunu sākšanu par ES un Krievijas partnerattiecību līgumu, kurā būtu atrunāta enerģētika, tirdzniecība, ekonomiskā sadarbība un cilvēktiesības.
Attiecībām nepalīdz arī Maskavas paziņojums par moratoriju no Krievijas puses 1990.gadā noslēgtajam Līgumam par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE), kas ierobežo armijas un konvencionālā bruņojuma izvietošanu Eiropas kontinentā.
Krievija vairākkārt ir pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificē CFE, baidoties, ka NATO varētu iegūt priekšrocības, izvietojot konvencionālo bruņojumu to teritorijās.
Maskava norāda, ka līgums Krievijai nav izdevīgs, bet ir labvēlīgs Rietumu partneriem.