Pēdējo mēnešu notikumi Ukrainā ir devuši impulsu prokrieviskajiem aktīvistiem Igaunijā. Tuvākajā laikā Tallinā ieplānoti divi mītiņi, kuros tiks pausts atbalsts Krimas un Ukrainas dienvidaustrumu separātistiem, norādīts uz Igaunijas pilsētu "krieviskajām saknēm" un rosināts jautājums par atdalīšanās referenduma rīkošanu, vēsta laikraksts "Izvestija.ru".
12. aprīlī pie Krievijas vēstniecības ieplānots mītiņš, kurā tiks pausta solidaritāte ar Krimas un Ukrainas dienvidaustrumu separātiski noskaņotajiem iedzīvotājiem, savukārt 20. aprīlī piketā pie parlamenta ēkas paredzēts norādīt uz to, ka "vairums Igaunijas pilsētu ir vai nu dibinājuši krievi, vai tās ietilpa Krievijas sastāvā", raksta "Izvestija".
Tāpat 20. aprīļa mītiņā paredzēts rosināt jautājumu par iespējamību sarīkot referendumu Igaunijas reģionu atdalīšanai no valsts.
"Jebkurā brīdī" ir iespējams pārskatīt, cik likumīga ir daudzu teritoriju atrašanās Igaunijas sastāvā, ir nepieciešama tikai "politiskā griba", ir pārliecināts viens no mītiņu organizētājiem – asociācijas "Krievi Igaunijā" vadītājs Jurijs Žuravļovs.
20. aprīļa mītiņā Igaunijas varas iestādēm tiks atgādināts, ka "Krievija tagad ir stipra, atšķirībā no deviņdesmito gadu sākuma", viņš norāda. Mītiņš ir saskaņots ar varas iestādēm, piebilst Žuravļovs.
Ja tikai katrs otrais no aptuveni 160 – 180 tūkstošiem Igaunijas ziemeļaustrumos dzīvojošajiem krieviem ieņemtu aktīvu pozīciju, varētu izveidot darba grupu un pieprasīt referendumu par atdalīšanos no Igaunijas, laikrakstam stāsta "starptautiskās antifašistiskās kustības" "Pasaule bez robežām" Igaunijas nodaļas pārstāvis Dmitrijs Linters.
Viņš norāda, ka "policejiskajā Igaunijā" pamudināt cilvēkus uz aktīvu darbību nebūs viegli. Būs jāpapūlas, lai "liktu cilvēkiem saprast, ka viņiem ir jācīnās par savām tiesībām". Par galveno stimulu tam ir jākļūst 20. aprīļa akcijai.
"Tās galvenais mērķis ir likt pašiem Igaunijas krieviem saprast, ka kopā viņi ir spēks un ka aiz viņu muguras ir Krievija," skaidro Linters.
Notikumi Ukrainā ir stimulējuši krievvalodīgos iedzīvotājus visā Baltijā, raksta "Izvestija". Atbalsts Krimai izteikts Latvijā, kur arī aktualizēts jautājums par Latgales pievienošanu Krievijai, turpina medijs, norādot, ka internetā ir sākta parakstu vākšana par visas Latvijas pievienošanu lielajai kaimiņvalstij, uz ko gan ātri reaģējuši Baltijas valsts specdienesti.
Vēstīts, ka Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet pēdējās dienās ir aktivizējušies separātisti Ukrainas dienvidaustrumu reģionos. Prokrieviskie aktīvisti ir iebrukuši valsts iestāžu ēkās Doņeckā, Harkovā un Luhanskā, ir pašpasludinājuši "apgabalu neatkarību" un pieprasa sarīkot referendumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
