Vienošanās panākta ES veicinātajās Serbijas un Kosovas delegāciju sarunās Briselē pēc tam, kad piektdien Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka Serbija nav gatava dalībai ES.
"Puses vienojās par ES izstrādāto integrēto robežšķērsošanas punktu pārvaldi," teikts Eiropas Savienības Padomes izplatītajā paziņojumā, kurā skaidrots, ka "tas nozīmē, ka puses pakāpeniski izveidos kopīgus, integrētus, vienotus un drošus kontrolpunktus visās abām valstīm kopīgajās robežšķērsošanas vietās".
Pēdējās nedēļās izcēlušās sadursmes starp NATO karavīriem un etniskajiem serbiem Kosovas ziemeļos Serbijas pierobežā. Pirmdien sadursmēs ievainoti 30 Vācijas un Austrijas karavīri, kad simtiem serbu pretojās NATO miera uzturētāju centieniem novākt ceļu bloķējošās konstrukcijas, ko etniskie serbi uzcēluši Kosovas ziemeļos, kur pārsvarā likumiem nav spēka.
Merkele paziņoja, ka sadursmes parāda, ka Serbija vēl nav gatava būt ES kandidātvalsts. Piektdien Vācijas parlamentam viņa pateica, ka vienīgais veids, kā Serbija varētu pievienoties ES ir "normalizēt attiecības ar Kosovu", tomēr "Serbija līdz šim nav pietiekami attaisnojusi gaidas".
ES dalībvalstu nozaru ministri tuvāko dienu laikā runās par to, vai vienošanās par robežu pārvaldību ievērojami uzlabo Serbijas izredzes kļūt par bloka kandidātvalsti, atklāja kāds ES diplomāts. ES valstu vadītāju un premjeru tikšanās Briselē paredzēta piektdien, 9.decembrī.
Tāpat ES sekos līdzi situācijai uz Kosovas ceļiem - vai vienošanās dēļ etniskie serbi novāks uz ceļiem uzstādītās barikādes. Šonedēļ nesaklausīts palika Serbijas prezidenta Borisa Tadiča aicinājums nojaukt barikādes.
Vairākas ES dalībvalstis ir norādījušas, ka nepieļaus iestāšanās sarunu sākumu ar Serbiju līdz netiks mazināts saspīlējums starp Serbiju un Kosovu, kurā vairums iedzīvotāju ir etniskie albāņi, bet tā ir mājvieta arī etniskajiem serbiem.
ES ierosināto sarunu mērķis ir uzlabot Serbijas un Kosovas sadarbību tādās nozarēs kā tirdzniecība, telekomunikācijas, izglītība un dalība starptautiskajās organizācijās.
Sarunas pārtrūka gada vidū, kad Kosovas valdība mēģināja pārņemt kontroli pār diviem robežkontroles punktiem pārsvarā serbu apdzīvotajos valsts ziemeļos, bet pretī stājās bruņoti serbi.
Kosovas karā, kas ilga no 1998. līdz 1999.gadam, tika nogalināti vairāk nekā 10 tūkstoši civiliedzīvotāju, galvenokārt etniskie albāņi. Šis karš pamudināja NATO bombardēt Serbiju un beidzās 1999.gadā, kad Serbijas province Kosova tika nodota ANO pārvaldē. Kosova 2008.gadā pasludināja neatkarību no Serbijas, un to jau ir atzinušas vairāk nekā 80 ANO dalībvalstis, tostarp ASV un vairākums ES valstu. Tomēr Serbija Kosovas neatkarību nav atzinusi un abu valstu sadarbība ir viens no priekšnoteikumiem, lai sāktu Serbijas uzņemšanas ES procesu.
Oficiālu pieteikumu dalībai ES Serbija iesniedza 2009.gada decembrī. Serbijas valdība par mērķi noteikusi iestāšanos ES 2014.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
