Eiropas diplomātiskās intervences rezultātā pirmdien nav izdevies atrisināt bīstamo Serbijas un Kosovas strīdu auto numurzīmju lietā, Briselei par strupceļa situāciju vainojot Prištinu.
Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borles uzņēma Briselē Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču un Kosovas premjerministru Albinu Kurti, nerimstot strīdam, kas var izraisīt reģionālu krīzi.
Pēc sarunām Borels sacīja, ka Vučičs bijis gatavs pieņemt ES kompromisa priekšlikumu par auto reģistrēšanu, "ar ko varētu izvairīties no riskantas situācijas", bet Kurti tam nav piekritis.
Borels sacīja žurnālistiem, ka informēs ES dalībvalstis "par pušu uzvedību un necieņu pret starptautiskajām tiesiskajām saistībām."
"Un man jāsaka, konkrēti attiecībā uz Kosovu, ka tas ir ļoti negatīvs politiskais signāls," viņš brīdināja.
Sarunās saglabājoties strupceļam, Borels sacīja, ka mudinājis Kosovu atturēties no auto numurzīmju likuma īstenošanas "Kosovas ziemeļos", respektīvi, valsts daļā, kur vairākums ir serbi.
Viņš arī mudinājis Belgradu neizdot jaunas Serbijas numurzīmes auto no Kosovas, skaidrojot, ka apdomāšanas periodā var rasties iespējas, lai atsāktos diplomātija.
Kā sacīja Vučičs, Serbija piekritusi Borela ierosinājumam, bet brīdināja: "Redzēsim, ko darīs otra puse."
Pagājušajā mēnesī ASV vērsa spiedienu pret Kosovu, mudinot atlikt prasības attiecībā uz numurzīmēm. Vašingtona arī norādīja, ka Priština uzvedas stūrgalvīgi.
ASV rosināja, ka lēmums ir jāatliek, lai būtu iespējas ES diplomātijai.
Jau nepilnus divus gadus Serbijas un Kosovas starpā turpinās saspīlējums par automašīnu reģistrācijas numurzīmēm.
Priština prasa vietējiem serbiem sākt izmantot Kosovas izsniegtās automašīnu numurzīmes.
Saistībā ar Prištinas prasību simtiem etnisko serbu novembra sākumā pameta savas darbavietas Kosovas policijā, tiesās, prokuratūrā un citās valsts iestādēs.
Jaunie noteikumi, kas stājās spēkā novembra sākumā, aizliedz serbiem Kosovas ziemeļos turpināt izmantot automašīnu numurzīmes un automašīnu dokumentus, ko vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados izdevusi Serbija. Tie jānomaina ar numurzīmēm un dokumentiem, ko izdevusi Kosova.
Aptuveni 50 000 serbu, kas kompakti dzīvo Kosovas ziemeļos šīs prasības noraida, kamēr tie apmēram 40 000 serbu, kas izklaidus mīt Kosovas rajonos, kur ir etnisko albāņu vairākums, jau izmanto Kosovas izsniegtās numurzīmes.
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Tikmēr Kosovas serbi kopš 2008.gada faktiski atsakās pakļauties Prištinai pat ikdienas birokrātiskajos jautājumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
