epa02244549 A Bosnian Muslim women mourns over a casket during the funeral of 775 newly-identified Bosnian Muslims at the Potocari Memorial Center, Srebrenica, Bosnia and Herzegovina, 11 July 2010. The burial was part of a memorial ceremony to mark the 15
Foto: EPA/LETA

Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs ir personīgi atvainojies par 1995. gadā notikušo 8000 musulmaņu slaktiņu Bosnijas un Hercegovinas pilsētiņā Srebreņicā, tomēr nav nosaucis notikušo par genocīdu, ceturtdien vēsta televīzijas kanāls "Al Jazeera".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Es metos ceļos un lūdzu piedot Serbijai par Srebrenicā pastrādāto noziegumu," nacionālistu prezidents Nikoličs ceturtdien teica televīzijas intervijā.

Paziņojuma autentiskumu apstiprināja arī Serbijas prezidenta birojs, informē aģentūra AFP.

"Varbūt tas izklausās kā maza politiska zemestrīce te Balkānos, kad prezidents Nikoličs atvainojas par serbu noziegumiem deviņdesmito gadu vardarbīgā Dienvidslāvijas sabrukuma laikā," stāsta "Al Jazeera" reportieris no Belgradas.

"Bet, ja pievērš vairāk uzmanības intervijai, viņš joprojām neatzīst Srebreņicā notikušo par genocīdu," skaidro reportieris.

Postošo karu laikā, kas 20. gadsimta deviņdesmitajos gados plosīja brūkošo Dienvidslāviju, ANO Bosnijas pilsētu Srebrenicu pasludināja par "drošo zonu", kur patvērās daudzi musulmaņi. Tomēr 1995. gadā pilsētā ienāca ģenerāļa Ratko Mladiča vadītie serbu spēki, kas noslepkavoja tūkstošiem musulmaņu vīriešu un zēnu.

ANO Starptautiskais kara noziegumu tribunāls Srebrenicas slaktiņu atzina par genocīdu. Par šiem noziegumiem pašlaik Hāgā tiesā ģenerāli Mladiču.

Nikoličs jau iepriekš ir atzinis, ka Srebrenicas slaktiņš ir kara noziegums, bet ne genocīds. 2005. gadā slaktiņa upuriem atvainojās iepriekšējais Serbijas prezidents Boriss Tadičs.

Pagājušajā nedēļā Belgrada panāca vienošanos par attiecību normalizēšanu ar savu bijušo provinci Kosovu, kuras pašpasludināto un daudzu valstu atzīto neatkarību Serbija atsakās atzīt. Attiecību normalizēšana ar Kosovu ir Eiropas izvirzītais priekšnosacījums, lai Serbija varētu virzīties uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ANO Boriss Tadičs Serbija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form