Fonda pārstāvis Jurijs Dergausovs aģentūru "Interfax" informēja, ka fonda veiktie testi liecina, ka sirmajai gruzīnietei un cara meitai "ir kopīgas tik daudzas pazīmes, ka tas iespējams tikai vienā no 700 miljardiem gadījumu".
Krievijas valsts prokuratūras amatpersona noliedz fonda apgalvojumus, uzsverot, ka tiesu mediķu veiktajās DNS analīzēs konstatēts, ka Anastasija mirusi kopā ar savu brāli un trīs māsām.
Netālu no Ipatjeva nama Jekaterinburgas pilsētā, kur 1918. gada jūnijā tika noslepkavota cara ģimene, tika atrastas cilvēku mirstīgās atliekas, un to ģenētiskā analīze, salīdzinot materiālu ar cara ģimenes tuvākā radinieka, Edinburgas hercoga DNS, apstiprināja, ka tās patiešām ir Krievijas cara ģimenes locekļu, tai skaitā arī Anastasijas, mirstīgās atliekas.
Vēsturnieki uzskata, ka visu cara ģimeni noslepkavoja boļševiki pēc 1917. gadā Krievijā notikušās revolūcijas, taču tautā saglabājusies leģenda, ka vismaz viens no cara bērniem palicis dzīvs, un līdz šim vairākas sievietes jau uzdevušās par Anastasiju.
Fonda vadītājs Dergausovs apgalvo, ka Krievijai pienākas puse no cara īpašumiem, ko 17 cara ģimenes locekļi glabā ārzemju bankās.
"Daudzas rietumu bankas mūsu sniegtos pierādījumus atzinušas par pietiekamiem, taču šķēršļi rodas Krievijā," preses konferencē atzina fonda vadītājs.
Viņš arī pauda cerību, ka pēc tam, kad Bilihodze septembrī ieradīsies Krievijā, šīs valsts varas iestādes "atzīs viņu par Romanovu dinastijas locekli".
Dergausovs, kurš simtgadīgo gruzīnieti dēvē par "kņazi Anastasiju", paziņoja, ka viņa "sūtība ir.. atdot Krievijai milzīgās summas, kas pieder Krievijas valstij, cara ģimenei un pašai kņazei".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
