Sīrijas armija un nemiernieki cīnās par robežpunktu Golānas augstienēs; Austrija paziņo par miera uzturētāju izvešanu
Foto: AFP/Scanpix

Sīrijas armija ceturtdien ir atguvusi robežpārejas punktu uz ANO novērotās Izraēlas - Sīrijas pamiera līnijas Golānas augstienēs, ko tikai neilgi pirms tam ieņēma bruņotie nemiernieki, atsaucoties uz avotiem Izraēlas armijā, vēsta raidsabiedrība BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Cīņā par Kunaitiras robežpunktu pie Izraēlas kontrolētās Golānas augstieņu teritorijas izmantoti tanki un bruņotās automašīnas. Režīma spēki robežpunktu atguvuši vien dažas stundas pēc tam, kad to sprādzienu un apšaudes trokšņa pavadība ceturtdien ieņēmuši bruņotie nemiernieki, vēsta avoti Izraēlas armijā.

Reaģējot uz sadursmēm, par savu ANO miera spēku karavīru izvešanu no teritorijas drošības apsvērumu dēļ paziņojusi Austrija.

Austrijas karavīri veido aptuveni trešo daļu no 1000 vīru stiprajiem ANO miera spēkiem, kas seko pamiera ievērošanai Golānas augstienēs un Kunaitirā, kas ir vienīgais robežpunkts starp Izraēlu un Sīriju, skaidro BBC. 

Izraēla un Sīrija formāli ir kara stāvoklī. Daļu Golānas augstienes Izraēla okupēja jau 1967. gadā, vēlāk teritoriju anektējot. Starptautiski Izraēlas tiesības uz šīm teritorijām nav atzītas.

Pēc Izraēlas - Arābu kara 1973. gadā starp valstīm ir noslēgts pamiers, kura nosacījumus, demilitarizētajā zonā ievedot tankus, Sīrija tagad ir pārkāpusi.

Izraēla ir nobažījusies, ka Golānas augstienes uzbrukumiem pret Izraēlu varētu izmantot gan islāmistu ekstrēmisti, gan Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" kaujinieki, kas ir iesaistījušies Sīrijas nemieros prezidenta Bašara al Asada spēku pusē.

Notikumi Golānas augstienēs risinās tikai dienu pēc tam, kad Sīrija paziņoja, ka valdības spēki un "Hezbollah" kaujinieki ir atguvuši kontroli pār stratēģiski svarīgo Kusairas pilsētu, bet ASV pieprasīja Libānas un Irānas kaujinieku izvešanu no Sīrijas.

Notikumu attīstība vieš bažas par konflikta arvien lielāku ietekmi uz reģionu.

2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm,  vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. 

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Austrija Izraēla Libāna Sīrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form