Rezultāti pēc 99,88% balsu apkopošanas liecina, ka par Čaputovu balsojuši 40,55% vēlētāju un par Šefčoviču - 18,66%, paziņojis Slovākijas Statistikas birojs.
Kā, komentējot šo balsojumu, izteikusies Čaputova, viņa to uzlūko kā "lielu aicinājumu uz pārmaiņām".
Trešajā vietā ar 14,4% balsu palicis promaskaviskais populists, Augstākās tiesas tiesnesis Štefans Harabins, bet ceturtajā ar 10,4% - galēji labējās "Tautas partijas - Mūsu Slovākija" līderis Marjans Kotleba. Kopumā prezidenta vēlēšanās startēja 13 kandidāti.
Lai gan Slovākijas prezidentam pamatā ir reprezentatīvas funkcijas, viņa pilnvarās ir starptautisko līgumu parakstīšana un augstāko tiesnešu iecelšana. Valts galva vienlaikus ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks un var uzlikt veto parlamenta apstiprinātajiem likumprojektiem.
Pašreizējais prezidents Andrejs Kiska, kas atteicās kandidēt uz otru pilnvaru termiņu personisku iemeslu dēļ, atbalstīja Čaputovas kandidatūru.
45 gadus vecajai Čaputovai, kam ir nepārprotamas izredzes kļūt par pirmo sievieti Slovākijas prezidenta amatā, nav lielas politiskās pieredzes. Viņa tikai nesen kļuvusi par parlamentārā nepārstāvētās partijas "Progresīvā Slovākija" priekšsēdētāja vietnieci, bet spējusi piesaistīt daudzus vēlētājus, kurus nogurdinājusi korupcija un pašreizējā valsts politika.
Viņa bija starp tiem tūkstošiem slovāku, kas izgāja ielās pēc pagājušā gada februārī notikušās žurnālista Jāna Kucjaka un viņa līgavas slepkavības.
Šī slepkavība un pēc Kucjaka nāves publicētais viņa pēdējais raksts, kurā bija atmaskoti slovāku politiķu sakari ar itāļu mafiju un nelikumības ES lauksaimniecības subsīdiju izmaksās, izsauca Slovākijā politisko krīzi, kas lika atkāpties toreizējam premjerministram Robertam Fico.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
