Foto: EPA/Scanpix/LETA

Baltijas valstis var būt mierīgas par to, ka NATO aizstāvēs katru centimetru to teritorijas, jo solidaritāte aliansē ir tik augstākā līmenī nekā jebkad agrāk, trešdien žurnālistiem NATO Noturības simpozija "Noturība satricinājumu laikmetā" laikā atzina Sabiedroto transformācijas pavēlniecības štāba priekšnieks viceadmirālis Gajs Robinsons.

Simpozija atklāšanas runā viceadmirālis norādīja, ka apbrīno Latvijas spējas un vēlmi pretoties Krievijas ietekmei un agresijai, kā arī spējai uzrunāt savus sabiedrotos.

Svarīga nozīme valsts vai reģiona stiprināšanā, pēc viņa teiktā, ir ne tikai militārai atturēšanai, bet arī sabiedriskai aktivitātei un vēlmei būt brīviem.

"Mūsu militārās spējas ir vien atturēšanas līdzeklis, nevis, kā to bieži pasniedz, agresija vai kaut kas tamlīdzīgs," uzsvēra viceadmirālis.

Robinsons arī norādīja, ka pēdējo gadu laikā NATO ir uzlabojusi infrastruktūru un loģistiku.

Jau preses konferencē simpozija starpbrīdī NATO ģenerālsekretāra asistents aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos Angus Lapslijs norādīja, ka ir svarīgi sargāt nozīmīgu infrastruktūru, un tā ir katras NATO dalībvalsts atbildība.

"Bet mēs visi kopā sadarbojamies. Apmaiņa ar informāciju notiek nepārtraukti. Mēs sadarbojamies arī ar privāto sektoru," norādīja Lapslijs.

Savukārt NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže žurnālistiem norādīja, ka lielas izmaiņas NATO militārajā stratēģijā sākās no 2014. gada, un pēcāk sekojošās izmaiņas nozīmē alianses koncentrēšanos uz kolektīvo aizsardzību, nevis prioritāti veikt krīzes operācijas ārpus NATO teritorijas.

Šī pārmaiņa tiekot īstenota ļoti metodiski, un uz vasarā paredzēto Viļņas samitu paredzēti plāni un spēju gatavības pakete, kas līderiem pēc sarunām būs jāakceptē. Viņa gan atzina, ka šī informācija ir klasificēta, tāpēc sīkākas detaļas varbūt publiski arī nedzirdēsim.

"Lai ir skaidra sapratne par to, kas notiek pie NATO robežām, lai ir gatavība, lai ir spēki uz vietas un spējas aizstāvēt teritoriju no pirmā brīža, ja nepieciešams," norādīja Braže.

Viņa uzsvēra, ka būtiskākais uzdevums ir atturēt, proti, nodrošinot to, ka ienaidnieks saprot, ka valstīs ir uz vietas spējas un griba un vienotība aizstāvēt savu teritoriju.

"Tās spējas, papildspēki un viss pārējais šobrīd tiek plānots," sacīja Braže.

Uz simpozija atklāšanu bija uzaicināts arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV), kurš norādīja, ka Baltkrievija turpina īstenot trešo valstu iedzīvotāju transportēšanu pie ES ārējām robežām. Tas mainījis attieksmi pret Baltkrieviju pilnībā un vēl dramatiskāks solis bija Krievijas agresija Ukrainā, kas savukārt mainījis uztveri par pasaules drošību.

Latvijas premjers arī norādīja, ka Ukrainā karo karavīri, bet svarīgākais ir "cilvēku acis", jo ukraiņi vēlas dzīvot brīvā valstī.

Tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Latvijas premjers sapratis, ka svarīgi ir trīs faktori, proti, militārā atturēšana, sabiedrības saliedētība un politiskā drošība.

Jau ziņots, ka šī gada NATO Noturības simpozijs Rīgā pulcē vairāk nekā 250 NATO dalībvalstu un partneru civilās un militārās nozares līderus, politikas veidotājus un ekspertus, lai runātu par noturību kā katras valsts atbildību un alianses kolektīvo apņemšanos.

Simpozija dalībnieki pētīs un apspriedīs galvenos jautājumus, kas saistīti ar noturības spēju dienaskārtību, lai tos labāk izprastu un spētu ātrāk pieņemt lēmumus ar mērķi mazināt ievainojamību, kā arī uzlabotu spēju sagatavoties stratēģiskiem satricinājumiem un traucējumiem - pretoties, reaģēt un ātri atgūties no tiem.

Simpozijs ilgs līdz 27.aprīlim.

Pirmais NATO Noturības simpozijs norisinājās 2022.gadā Varšavā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!