Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.
Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.
Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.
Oficiālā Somijas uzņemšana NATO notika alianses dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē, kuras galvenais mērķis ir apspriest Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu. Taču divas dienas ilgā sanāksme sakrīt arī ar NATO dibināšanas 74.gadadienu.
Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā pērn lika Somijai, kam ir 1300 kilometrus gara sauszemes robeža ar Krieviju, un tās kaimiņvalstij Zviedrijai atteikties no desmitgadēm uzturētās neitralitātes politikas.
Lai gan Zviedrija un Somija pieteikumus dalībai NATO iesniedza kopīgi pagājušā gada maijā, Zviedrijas pievienošanos aliansei joprojām kavē Turcijas un Ungārijas vilcināšanās ratificēt tās uzņemšanas protokolu.
Abas valstis novilcināja arī Somijas uzņemšanas protokola ratifikāciju, tomēr ratifikācijas procesa pabeigšana nepilna gada laikā ir ātrākais pievienošanās process NATO vēsturē.
Tikmēr Krievija paziņojusi, ka Somijas pievienošanās aliansei "pilnībā mainījusi situāciju Ziemeļeiropā" un ka tas neizbēgami ietekmēšot Maskavas un Helsinku attiecības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
