"Tas, ka par prezidentu pirmoreiz ievēlēta sieviete, ir iedrošinoši," sacīja 56 gadus vecā Halonena pēc paziņojuma par viņas ievēlēšanu. "Lai gan vēl ir daudz darāmā ceļā uz vienlīdzību, mēs dodamies pareizajā virzienā," viņa piebilda.
Somijas prezidenta pilnvaras ir krasi ierobežotas ar pagājušajā gadā pieņemtu likumu un tās paredzēts samazināt arī šogad, padarot šo amatu par lielā mērā ceremoniālu.
Tomēr Halonena noraidīja pieņēmumus, ka viņa ir tikai nedaudz vairāk kā simbols.
Jaunā prezidente, kas savā vēlēšanu kampaņā solīja saglabāt valsts nodrošināšanas sistēmu un aizstāvēt cilvēktiesības un minoritātes, svētdien paziņoja, ka mēģinās "attīstīt kontaktus" starp prezidentūru un Somijas tautu.
Halonena svētdien atkārtoti paziņoja, ka atbalsta Austrijas politisku un diplomātisku izolēšanu pēc galēji labējo iekļaušanas tās valdībā. Somijas premjerministrs Pāvo Liponens pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Somija tāpat kā tās partneres Eiropas Savienībā (ES) iesaldē attiecības ar Vīni.
Somija 1906.gadā kļuva par pirmo zemi pasaulē, kur sievietēm tika atļauts kandidēt uz sabiedrisku amatu, un viena no pirmajām pēc Jaunzēlandes un Austrālijas, kur sievietes ieguva tiesības vēlēt. Tolaik Somija bija autonoma Krievijas impērijas daļa.
No pagājušajā mēnesī ievēlētajiem Somijas parlamenta 200 deputātiem 74 ir sievietes.
Halonena ir viena no astoņām ministrēm Liponena valdībā, bet atstās ārlietu ministra amatu pirms prezidenta zvēresta nodošanas 1.martā.
Halonena astoņdesmito gadu sākumā vadīja geju un lezbiešu asociāciju un nav Somijas luterāņu baznīcas locekle. Viņa dzīvo kopā ar vīriešu dzimuma partneri, un viņai ir ārlaulības meita.
Halonena nomainīs prezidenta amatā 62 gadus veco Marti Ahtisāri, kurš tika ievēlēts 1994.gadā. Ahtisāri nolēma nekandidēt uz otru prezidentūras termiņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
