Spānijas Augstākā tiesa aizkavējusi valdības ieceri pārvietot bijušā diktatora Fransisko Franko mirstīgās atliekas no Kritušo ielejas memoriāla uz Mingorubio kapsētu Madridē.
Šāds lēmums pieņemts, jo tiesneši vēl nav izskatījuši Franko radinieku apelāciju pārapbedīšanas jautājumā. Franko ģimene iebilst pret viņa mirstīgo atlieku ekshumāciju.
Spānijas premjerministra Pedro Sančesa valdība plānoja veikt Franko mirstīgo atlieku ekshumāciju 10. jūnijā.
Sančess, kurš pagājušajā mēnesī izcīnīja vēl vienu termiņu premjera amatā, solīja pārapbedīt Franko mirstīgās atliekas uzreiz pēc nākšanas pie varas pagājušā gada jūnijā.
Sančesa valdība par vienu no savām prioritātēm pasludināja to pilsoņkara upuru piemiņas atjaunošanu, kas cīnījās republikāņu pusē, kā arī tam sekojošās Franko diktatūras upuru piemiņas atjaunošanu. Par šīs kampaņas stūrakmeni kļuva valdības iecere aizvākt Franko mirstīgās atliekas no Kritušo ielejas memoriālajā ansamblī esošā mauzoleja.
Memoriālais komplekss, kurā pēc viņa nāves 1975. gadā tika apbedīts arī pats Franko, pēc diktatora pavēles tika izbūvēts laikā no 1940. līdz 1958. gadam, un toreizējā valdība deva rīkojumu apglabāt tajā ne tikai nacionālistu spēku kritušos, bet arī viņu pretinieku mirstīgās atliekas, pasniedzot to kā nacionālā izlīguma simbolu.
Eksperti lēš, ka kopumā Kritušo ielejā apglabāti 33 847 abu pušu cīnītāji, tostarp arī republikāņu noslepkavotais Falangas dibinātājs Hosē Antonio Primo de Rivera.
Taču apbedīto vārdi atrodami tikai uz diviem kapiem, kuros attiecīgi atdusas Franko un de Rivera.
Spānijas sabiedrībā par pilsoņkara cēloņiem un nozīmi joprojām valda dziļa nevienprātība. Konflikts valsti burtiski sašķēla divās daļās, abām karojošajām pusēm izrādot neiedomājamu brutalitāti, un tā sekas izjūtamas arī pēc astoņām desmitgadēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
