Spānijas Nacionālā tiesa ceturtdien noraidīja Kubas disidentu iesniegto prasību pret Kubas prezidentu Fidelu Kastro un bijušo tūrisma ministru Osmani Sjenfuegosu, kuri viņus apsūdz genocīdā, terorismā un spīdzināšanā.
Šī pati prasība tikusi vairākas reizes noraidīta arī agrāk.

"Komiteja palīdzības sniegšanai opozicionāriem 2506" apsūdz Kastro un Sjenfuegosu noziegumos pret cilvēci.

Prasība ir balstīta uz deviņu cilvēku nāvi, kuri piedalījās ASV organizētajā iebrukumā Cūku līcī 1961.gadā. Šos cilvēku Kastro spēki sagūstīja, un viņi nosmaka kravas automašīnā, kad tika vesti uz cietumu Havanā.

Disidenti par sagūstīto bojāeju apsūdz Sjenfuegosu, kurš atradās tajā pat kravas automašīnā.

2005.gadā Nacionālā tiesa noraidīja līdzīgu prasību pret Kastro, Sjenfuegosu, Kastro brāli Raulu un diplomātu Karlosu Amatu.

Lietā nav pierādījumu par genocīdu, valsti nevar apsūdzēt terorismā un iespējamā spīdzināšana var tikt kvalificēta tikai kā pazemojoša attieksme, toreiz paziņoja tiesnesis Ismaels Moreno.

Disidenti prasību iesniedza atkārtoti, cerot, ka Kastro slimība un daļējā rīcībnespēja pildīt savus pienākumus liegs viņam imunitāti kā valsts galvai. Tomēr tiesa nolēma, ka Kastro joprojām ir Kubas valsts galva.

Spānijas tiesu vara sevi uzskata par kompetentu spriest par cilvēktiesību pārkāpumiem citās valstīs. Viena no plašāk pazīstamākajām lietām ir tiesneša Baltasara Garsona neveiksmīgais mēģinājums 1998.gadā izdot Čīlei tās bijušo diktatoru Augusto Pinočetu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit