“Spāņu gripas” epidēmiju, kas 1918.gadā prasīja vairāk nekā 50 miljonu cilvēku dzīvības, izraisījusi tā dēvētā putnu gripa, kura attīstoties kļuva bīstama cilvēkiem, ziņo ārvalstu masu mediji.
Spāņu gripas epidēmiju, kas plosījusies Eiropā 1918.gadā, uzskata par visšausmīgāko cilvēces vēsturē. Pēc dažādiem datiem, toreiz gripa nogalināja no 30 līdz 50 miljonus cilvēku.

Pēdējo gadu laikā zinātnieku grupa no ASV slimību kontroles centra slepenās laboratorijas pētīja šīs epidēmijas iemeslus. Rezultātā zinātnieki secināja, ka sākumā gripas vīrus skāra putnus, bet vēlāk mutāciju rezultātā kļuva bīstams arī cilvēkiem.

Turklāt saslimušie cilvēki varēja ar vīrusu aplipināja arī apkārtējos, kas arī kļuva par epidēmijas iemeslu. Zinātnieki arī noskaidroja, ka 1957. un 1968.gada epidēmijas arī bija saistītas ar putniem, jo cilvēku gripas vīruss “pieķēris” arī dažus putnu gripas vīrusa gēnus.

Pēc zinātnieku domām, jaunie pētījumi ļaus nākotnē cīnīties ar putnu gripas epidēmiju, jo ir atklāti gēni, kas ir atbildīgi par mutāciju, kā arī gēns, kas ļauj vīrusam nokļūt plaušu šūnās.

Pētījumu laikā, zinātnieki kādā kapsētā Aļaskā izraka no gripas mirušā cilvēka līķi un paņēma vīrusa bojāto audu paraugus. Ar dažādu tehnoloģiju palīdzību zinātniekiem izdevās noteikt astoņus dažādus vīrusa gēnu kodus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!