Paevska, kas plašāk zināma ar pseidonīmu Taira, starptautisku uzmanību piesaistīja, kad AP žurnālistiem martā nodeva sava videoreģistratora ierakstus no savām gaitām Mariupolē, sniedzot palīdzību Krievijas iebrukumā cietušajiem. Nākamajā dienā pēc video nodošanas žurnālistiem okupanti viņu aizturēja dokumentu pārbaudes laikā.
Okupantu gūstā viņa pavadīja trīs mēnešus dažādās vietās Krievijas kontrolētajās Doneckas apgabala daļās. Taira no gūsta tika atbrīvota jūnijā, par to toreiz paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Vai tu zini, kāpēc mēs to tev darām," Tairai jautājis spīdzinātājs. "Jo tu to vari," viņa savu atbildi atstāsta ASV Kongresa Helsinku komisijai.
Taira ASV likumdevējiem atklāja, kā ukraiņi cietumā spīdzināti un daži šajā procesā gūto ievainojumi dēļ "nedēļām klieguši un tad miruši", jo nekāda medicīniskā palīdzība nav sniegta. "Tad šajās elles mokās vienīgais, ko viņi juta pirms nāves, bija vardarbība un jauna sišana," viņa stāsta.
Taira savās liecībās no gūsta un Mariupoles piemin cietumā iespundētas grūtnieces, kuru liktenis nav zināms ne viņu tuviniekiem, ne valstij. Par gūstekni, kurš sists trīs stundas un tad iemests pagrabā kā maiss.
Viņa stāsta par mirušu bērnu mātes rokās, par septiņgadīgu zēnu ar šautu brūci, kas mira viņas klēpī, jo palīdzēt nebija iespējams, par uzlidojumiem slimnīcām un dzīvojamiem rajoniem.
"Pusmiljona pilsēta mirst manu acu priekšā metodiskos, plānotos gaisa triecienos," stāsta mediķe. "Slimnīca pilna ar ievainotiem karavīriem un civilajiem, bet beigušies anestēzijas līdzekļi un drīz beigies antibiotikas," liecināto citē portāls "The Guardian".
Operācijas notiek viena pēc otras, mediķi un karavīri guļ pa trīs stundām diennaktī, bet automašīnas, kur cits virs cita guļ cietušie un jau mirušie, ierodas ik pēc piecām desmit minūtēm, viņa raksturo situāciju pilsētā.
Degošas automašīnas ar degošiem cilvēkiem iekšā, cilvēki, kas vāc ūdeni no peļķēm, klaiņojoši suņi ar cilvēku ķermeņu daļām zobos, šausmu uzskaitījumu turpina Taira.
Ukrainas valdība kopš kara sākuma ir dokumentējusi 34 tūkstošus Krievijas kara noziegumu. Izmeklēšanu par tiem ir sākusi Starptautiskā krimināltiesa un 14 Eiropas Savienības (ES) valstis.
Gūstekņi okupantu ieslodzījumā saskaras ar spīdzināšanu un sliktu izturēšanos.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
