Strīdas par Indijas tempļa dārgumu likteni

Indijas Vēsturnieku Kongresa bijušais prezidents Naranajans iestājas par muzeja versiju. " Mēs esam pieredzējuši, ka daudzus tempļus kurus pārņem valsts, piemklē pagrimums. Tos slikti pārvalda un uztur. Manuprāt šeit jādibina muzejs. Daļa no atrastajiem dārgumiem jāievieto tā ekspozīcijā, pārējie jānoglabā drošākā vietā," sacījis Naranajans.

Viņš atgādina, ka Travankoras karaļi gadsimtiem ilgi krājuši šos dārgumumu un nav izmantojuši savam labumam kā citas dinastijas. Šo paraugu vajadzētu respektēt, informē portāls " Daily News & Analysis".

Tikmēr valsts hindusitu kopienas līderis, bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Krišna Aijers norādījis, ka atrastajam zeltam jākalpo tautai. Viņš atgādina, ka valstī, kurā vairāk kā 400 miljoni iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, atrastā nauda būtu jānovirza sabiedriskām vajadzībām.

Tajā pašā laikā tempļos un valsts bankā guļ zelta monētas miljardiem dolāru vērtībā. Uz ticīgo rēķina iedzīvojas daži "garīgie skolotāji". Tā "guru"  Sai Baba, nomirdams šī gada aprīlī, mantojumā atstāja deviņus miljardus dolāru (4,5 miljardu latu). Savukārt jogas skolotājs Sai Ramdevs, kurš nesen rīkoja milzu demonstrācijas pret korupciju, pats uzcēlis māju par  40 miljoniem dolāru ( 20 miljoniem latu).

Keralas štata vadība uzskata, ka šobrīd galvenais ir nosargāt dārgumus. "Dārgumi pieder templim un tie paliks tur, kur tika atrasti," paziņoja štata galvenais ministrs Omens Čandi.

Savukārt Indijas valdība paziņojusi, ka sekos Augstākās tiesas lēmumam saskaņā ar kuru tiek noteikts pasakaino bagātību īpašnieks.

Daži Indijas mediji jau paspējuši Padmanambhasvami tempļa dārgumus nodēvēt par lielākajām atrastajām bagātībām cilvēces vēsturē aiz dārgumiem Robinsona Kruzo salā, 560 km no Čīles krastmalas. Tur 2005. gadā tika atrasts inku laikmeta zelts - 600 mučeles ar cēlmetāla statuetēm un juvelierizstrādājumiem 10 miljardu dolāru (5 miljardu latu) vērtībā.

Tiek pieņemts, ka Padmanambhasvami tempļa dārgumi uzskatāmi par ticīgo ziedojumiem, kā arī Travankoras radžu feodālās valsts, kas savulaik pastāvēja tagadējā Kerolas štata teritorijā, kasi.

Pēc vēsturnieku teiktā, cauri Travankorai daudzu gadu simtu garumā plūduši ienesīgi tirdzniecības maršruti. Šeit bija labas ostas. Tajās pārdeva garšvielas, ziloņkaulu un sandalkoku. Savukārt Travankoras vietvalži sevi bija pasludinājuši par dieva Višnu uzticības personām, kas pieņem visus dievam domātos ziedojumus.

"Ārzemju un indiešu tirgotāji, kas atbrauca uz Travankoru pēc garšvielām un citām lietām, parasti templim ziedoja dāsni - ne tikai tāpēc, lai saņemtu dieva Višnu svētību, bet arī tāpēc, lai uzturētu labas attiecības ar vietvalžiem," stāsta Keralas Vēsturiskās izpētes padomes direktors Pi Džei Čerians.