Togo prezidents Faure Gnasingbe ir parakstījis jaunu konstitūciju, kas atceļ prezidenta vēlēšanas, šīs nedēļas sākumā paziņoja viņa birojs, raksta "Associated Press" (AP).
Oponentu ieskatā, šāds solis ļaus Gnasingbem pagarināt savas ģimenes sešu gadu desmitu valdīšanu. Pilsoniskās sabiedrības grupas Rietumāfrikas valstī ir aicinājušas uz protestiem.
Prezidentu tagad izvēlēsies parlaments. Jaunā konstitūcija tika pieņemta dažas dienas pēc tam, kad vēlēšanu komisija sestdien paziņoja, ka prezidenta partija ir ieguvusi vairākumu parlamentā.
Pirms balsojuma notika represijas pret pilsonisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu brīvībām. Valdība aizliedza protestus pret ierosināto jauno konstitūciju un arestēja opozīcijas pārstāvjus. Vēlēšanu komisija aizliedza katoļu baznīcai izvietot vēlēšanu novērotājus. Togo mediju regulators apturēja ārvalstu žurnālistu akreditācijas procesu.
Jaunā konstitūcija arī palielina prezidenta pilnvaru termiņu no pieciem uz sešiem gadiem un ievieš viena termiņa ierobežojumu. Taču gandrīz 20 gadi, ko Gnasingbe ir nostrādājis amatā, netiks skaitīti, un politiskā opozīcija, reliģiskie līderi un pilsoniskā sabiedrība saka, ka, visticamāk, Gnasingbe paliks pie varas, kad viņa pilnvaras beigsies 2025. gadā.
Togo 57 gadus ir pārvaldījusi viena un tā pati ģimene, vispirms Eijadema Gnasingbe un pēc tam viņa dēls. Faure Gnassingbe stājās amatā pēc vēlēšanām, kuras opozīcija raksturoja kā negodīgas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
