Topošais Ukrainas pamiera plāns: katrai pusei savas ambīcijas  (132)

Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar jaunākajiem valstu paziņojumiem, kas skar konfliktu Ukrainā un gaidāmo "Normandijas četrinieka" tikšanos Minskā.

Francija atklāj iespējamos plāna punktus
Visatklātāk par gaidāmo pamiera plānu stāsta Francijas pārstāvji. Sestdienas vakarā Francijas prezidents Fransuā Olands bija pirmais, kurš izteicies par pārrunu rezultātiem un pamiera plānā iekļautajiem punktiem. Pēc viņa teiktā, cita starpā plāns paredz izveidot demilitarizētu zonu 50-70 kilometru rādiusā, kā arī izveidot plašāku autonomiju Ukrainas austrumu apgabaliem.

Arī Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss Minhenes drošības konferencē sacījis, ka konflikts Ukrainas austrumos var tikt atrisināts ar speciāla statusa piešķiršanu Donbasam. Mediji norāda, ka pagaidām nepaliek skaidrs, vai augstākminētais ir iekļauts plānā, vai arī tas ir prezidenta un valsts piedāvājums.

Vācijas puse ir mazāk atklāta. Kanclere Angela Merkele atzinusi, ka garantijas Minskas vienošanās izpildei nav, taču norādījusi, ka miers Ukrainā nevar tikt panākts ar ieroču piegādi konfliktā iesaistītajai valstij. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņojis, ka Francijas un Vācijas iniciatīvas liktenis par pamiera ieviešanu Ukrainas austrumos izšķirsies tuvākajās divās vai trīs dienās. Vācijas kancleres pārstāvis Štefens Zeiberts atklājis, ka pirmdien Berlīnē tiksies "Normandijas četrinieka" valstu ārlietu ministri, lai veiktu sagatavošanās darbus pirms gaidāmās tikšanās.

Anonīms avots aģentūrai "Interfax" apgalvojis, ka pārrunās tiks apspriesti trīs galvenie jautājumi: uguns pārtraukšana, kontrole pār Minskas vienošanās ievērošanu un, iespējams, speciāla statusa piešķiršanu Donbasam.

Krievija Minskā sagaida "svarīgu lēmumu" pieņemšanu
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka tikšanās Minskā notiks, ja "izdosies saskaņot virkni pozīciju, kuras mēs pēdējā laikā intensīvi apspriedām".

Franču laikraksts "Journal du Dimanche", atsaucoties uz vairākiem diplomātiskiem avotiem, ziņo, ka "Krievijas dokumentu Rietumi nepieņems kā pamatu sarunu veikšanai". Izdevums lēš, ka Francijas un Berlīnes piedāvātais plāns būšot "daudz skaidrāks un konkrētāks" nekā Minskas vienošanās, tāpēc Francija un Vācija vēloties, lai tas kļūtu juridiski saistīts visām iesaistītām pusēm – Maskavai, Kijevai un separātistiem.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atklājis, ka Krievija Minskā sagaida "svarīgu lēmumu" pieņemšanu. Tāpat viņš norādījis, ka Krievija var izskatīt jautājumus par atgriešanos pie iepriekšējā formāta kontakta ar NATO tad, kad alianse būs tam gatava, vēsta raidsabiedrība BBC.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko paudis cerību, ka tikšanās laikā izdosies panākt "ātru uguns pārtraukšanu bez iepriekšējiem nosacījumiem". Sestdien Minhenes konferences laikā viņš aicinājis starptautisko sabiedrību sniegt Ukrainai militāro, ekonomisko un politisko palīdzību. Vienlaikus viņš atzinis, ka ir gatavs izvirzīt referendumā jautājumus par valsts decentralizāciju un autonomiju Ukrainas austrumu apgabaliem.

Arī separātisti apstiprinājuši savu gatavību ierasties uz pārrunām Minskā. "Uzstāsim, lai pārrunās vienotos par uguns pārtraukšanu. Pēc tam par visu pārējo," pašpasludinātās "Luhanskas tautas republikas" pārstāvi Vladislavu Deinego citē raidsabiedrība BBC.

Separātistu teiktais liek saprast, ka viņus apmierina piedāvājums par plašas demilitarizācijas zonas izveidi. "Esam jau runājuši, ka šāda zona nepieciešama, tāpat kā miera vai novērotāju kontingents, kas būs gandrīz vienīgā iespēja, lai pilnvērtīgi apturētu kaujas Donbasā, lai turpmāk nenotiktu militāru darbību kārtējā aktivizēšanās," uzskata "Doņeckas tautas republikas" pārstāvis Deniss Pušiļins.

Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds sacījis, ka Ukrainas austrumu teritorijas, ko pēc uguns pārtraukšanas paziņošanas aizņēmuši separātisti, gaidāmajā pamiera plānā netiks atzītas.

ASV domas par ieroču piegādi Ukrainai dalās
Aktīvi savu pozīciju paudis ASV senators Džons Makeins, kurš pēdējo dienu laikā vairākkārt kritizējis Eiropas nostāju Ukrainas bruņošanas jautājumā un aicinājis Ukrainai piegādāt ieročus "pēc iespējas ātrāk". 

Atšķirīgāka nostāja svētdien bijusi ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam, kurš norādījis, ka ASV un Eiropas valstīm Ukrainas jautājumā ir vienota pozīcija. "Esmu bijis Kijevā. Merkele un Olands apmeklējis Maskavu ar mērķi atrisināt konfliktu. Starp partneriem nav nekādu domstarpību," atzīmējis Kerijs.

"Mēs esam vienoti, mēs cieši sadarbojamies un visi piekrītam, ka Ukrainas problēma netiks atrisināta militārā ceļā," sacījis Kerijs. "Mēs sam vienoti mūsu diplomātijā. Taču, jo ilgāk tas turpināsies, jo lielāku mums nāksies paaugstināt cenu, ko Krievijai nāksies maksāt. Es apliecinu, ka ASV, Francija, Vācija, mūsu sabiedrotie un partneri būs vienoti Ukrainas atbalstā un sapratnē tajā, ka starptautiskās robežas nevar tikt izmainītas ar spēku Eiropā vai citviet."

Kā galvenos priekšnoteikumus konflikta atrisinājumam Ukrainā ASV sekretārs nosaucis smagā bruņojuma aizvešanu, robežu atjaunošanu un uguns pārtraukšanas panākšanu.

Par spīti Kerija paziņojumam, ASV Valsts departamenta preses pārstāve Džena Psaki svētdien pieļāvusi, ka joprojām tiekot apspriesta ieroču piegāde Ukrainai.

"Diskusija par ieroču piegādi Ukrainai ir daļa no lielas diskusijas, kurā piedalās visas ieinteresētās puses. Mērķis ir viens – ar diplomātiskiem paņēmieniem saglavāt Ukrainas suverenitāti un tās teritoriālo vienotību," viņa sacījusi.

Uz jautājumu, vai rietumvalstu vidū nepastāv sašķeltība attiecībā uz Ukrainas apbruņošanu, Psaki atteikusi, ka domstarpību starp Vašingtonu un tās Eiropas sabiedrotajiem nav, un pašlaik notiek meklējumi vienotas pozīcijas izstrādāšanai.

Vēstīts, ka pārrunas par Ukrainas konflikta risinājumiem turpināsies trešdien Minskā, kur piedalīsies Francijas, Vācijas, Ukrainas un Krievijas valstu līderi.