Organizācija aptaujāja vairāk nekā 40 000 cilvēku 27 ES dalībvalstīs laikā no 2020. gada oktobra līdz decembrim.
Vidēji 29% aptaujāto norādīja, ka pagājušajā gadā paļāvušies uz draugu un ģimenes locekļu sakariem, lai piekļūtu veselības aprūpes pakalpojumiem, bet 6% aptaujāto atzinās, ka devuši kukuli.
"Veselības aprūpe jo sevišķi kļuvusi par korupcijas karsto punktu, valdībām cenšoties tikt galā ar Covid-19 pandēmiju," teikts "Transparency International" ikgadējā ziņojumā par cilvēku pieredzi ar korupciju un korupcijas uztveri ES.
Kukuļošanas reitings veselības aprūpes nozarē visaugstākais bijis Rumānijā un Bulgārijā - attiecīgi 22% un 19%. Bet paļaušanās uz personiskiem kontaktiem visbiežāk notikusi Čehijā (54%) un Portugālē (46%).
Daudzi aptaujātie arī pauda viedokli, ka valdības nekārto ar pandēmiju saistītos jautājumus caurredzamā veidā. Francijā, Polijā un Spānijā šādi domāja 60% respondentu vai vairāk.
"Transparency International" norādīja, ka šie atklājumi ir sevišķi satraucoši pašreizējā kontekstā, jo korupcija apdraud cīņu ar pandēmiju un plānus ekonomikas atveseļošanai pēc tās.
Organizācija aicināja ES dalībvalstu valdības divkāršot savus centienus nodrošināt taisnīgu atveseļošanos no pandēmijas.
Ziņojuma autori izcēla Ungāriju un Poliju kā valstis, kas izmanto krīzi kā ieganstu demokrātijas graušanai, ieviešot noteikumus, kas vājina demokrātiskās institūcijas.
Citi politiķi izmantoja pandēmiju, lai gūtu peļņu, teikts ziņojumā, norādot uz sejas masku iepirkumu lobēšanas skandāliem Vācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
