Pēc Grjazina teiktā, viena no depresijas pazīmēm ir ar šo kaiti sirgstošā bailes atzīt savu vājumu. Grjazins intervijā laikrakstam paziņojis, ka pie viņa vērsušies aptuveni desmit cilvēki, kuri gribējuši apspriest problēmas ar depresiju tieši tādēļ, ka viņš par saviem sabojātajiem nerviem runājis atklāti.
"Man absolūtais minimums ir divas divu dienu ārstniecības kūres gadā," atzinis Grjazins.
Taču Tallo apgalvo, ka nav pamanījis nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka deputāti lieto antidepresantus.
Lai arī lielākā daļa parlamenta deputātu paziņojuši, ka Grjazina apgalvojumi ir nepamatoti, psihiatrs Juri Ennets pauda pārliecību, ka trešdaļa parlamentāriešu tomēr lieto antidepresantus vai arī drīzumā to darīs, jo lielākajai daļai ir depresija.
"Aptuveni 20 procentiem deputātu ir tā dēvētā "redzamā depresija" - asaras, bēdīga sejas izteiksme, salīkusi stāja un sajūta, ka darbs nerit uz priekšu. Pārējiem ir slēptā depresija," apgalvoja ārsts Ennets.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
