Eiropas Savienības (ES) eirozonas 12 valstu līderi ceturtdien oficiāli iecēla Žanu Klodu Trišē uz astoņiem gadiem par Eiropas Centrālās bankas prezidentu (ECB), paziņoja ES diplomāti.
"Tas ir izdarīts," sacīja kāds diplomāts.

61 gadu vecais Trišē, kurš pēdējo desmitgadi vadīja Francijas Banku, 1.novembrī nomainīs pašreizējo ECB vadītāju Vimu Duisenbergu.

Briselē notiekošajā ES sammitā pieņemtais lēmums pabeidz četrus mēnešus ilgušo iecelšanas procesu, kura laikā Trišē kandidatūru apstiprināja ES finanšu ministri un Eiropas parlaments. Viņu amatam jūnijā oficiāli izvirzīja eirozonas līderi.

Parīzes tiesa jūnijā attaisnoja Trišē banku skandāla lietā, tādējādi likvidējot galveno šķērsli viņa iecelšanā par ECB prezidentu. Trišē bija viens no apsūdzētajiem nepatiesu pārskatu sniegšanā saistībā ar bankas "Credit Lyonnais" skandālu 90.gadu sākumā. Trišē, kurš tolaik vadīja Francijas Valsts kasi, apsūdzēja par to, ka viņš palīdzējis noslēpt milzīgos zaudējumus, ko cieta toreizējā valstij piederošā banka. Viņš pats noraidīja šīs apsūdzības.

Trišē bija viens no deviņiem cilvēkiem, kuri tika tiesāti par viņu lomu "Credit Lyonnais" neveiksmēs, kas sasniedza kulmināciju, kad valdībai bija jāsamaksā 31 miljards eiro (20,5 miljardi latu), lai glābtu banku. Apsūdzēto vidū bija arī Trišē priekštecis Francijas Bankas vadītāja amatā Žaks de Larozjērs, kurš arīdzan saņēma attaisnojošu spriedumu. Savukārt bijušais "Credit Lyonnais" vadītājs Žans Īvs Aberē saņēma nosacītu 18 mēnešu cietumsodu.

"Credit Lyonnais" ir viena no Francijas lielākajām bankām. Tā nonāca nopietnās grūtībās pēc virknes neveiksmīgu investīciju 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā. 1992. gadā un 1993.gada pirmajā pusē bankas finansiālais stāvoklis bija tik katastrofāls, ka tika apšaubīta tās maksātspēja. Taču Trišē parakstītajos oficiālajos pārskatos tas nebija atspoguļots.

Trišē apgalvoja, ka "Credit Lyonnais" viņu maldinājusi un viņš nekad neesot piedalījies faktu slēpšanā.

Saskaņā ar Francijas prezidenta Žaka Širaka un citu Eiropas Savienības līderu vienošanos 1998.gada vētrainajā galotņu apspriedē tika nolemts, ka Trišē nomainīs Duisenbergu, kurš plānoja amatu atstāt savā 68.dzimšanas dienā 9.jūlijā, taču pēc Eiropas valdību lūguma piekrita palikt ilgāk, līdz noskaidrotos Trišē liktenis Francijas tiesā.

Nav daudz cilvēku, kuri apšaubītu Francijas Bankas pārvaldnieka piemērotību ECB prezidenta amatam. Viņš ir ļoti cienīts centrālās bankas vadītājs, kurš pārzināja Francijas spēcīgā franka politiku 90.gados.

1985.gadā Trišē kļuva par pasaules kreditoru Parīzes kluba vadītāju. Pirms kļūšanas par Francijas Bankas vadītāju 1993.gadā, viņš kalpoja piecu premjerministru vadītajās valdībās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!