Tuvākās dienas ir pats bīstamākais moments Ukrainas krīzē, norāda Džonsons
Foto: AP/Scanpix/LETA

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons izteicies, ka "likmes ir ļoti augstas", pastāvot bažām par Krievijas iebrukumu Ukrainā, un brīdinājis, ka tuvākās dienas, iespējams, ir "bīstamākais brīdis" šīs krīzes situācijas laikā, raksta "Sky News".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Premjerministrs Džonsons preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu sacīja, ka ir "laiks deeskalēt" situāciju, piebilstot: "Mums ir jāpretojas, mums ir jāiebilst pret jebkādu atgriešanos pie tiem laikiem, kad nāciju likteņus lemj saujiņa lielvalstu."

"Mūsu izlūkdienestu [sniegtā] informācija joprojām ir drūma. Mēs redzam milzīgu skaitu [Krievijas] taktisko bataljonu grupu uz robežas ar Ukrainu," turpināja Džonsons. "Šis, iespējams, ir visbīstamākais brīdis (..) lielākajā drošības krīzē, ar kādu Eiropa ir saskārusies pēdējās desmitgadēs," viņš piebilda.

Stoltenbergs sacīja, ka ir "gatavs uzklausīt Krievijas bažas", taču brīdināja, ka šis ir "bīstams brīdis Eiropas drošībai". NATO ģenerālsekretārs piebilda: "NATO nepiekāpsies pamatprincipos - katras nācijas tiesībām izvēlēties savu ceļu un NATO spēju aizsargāt un aizstāvēt visus sabiedrotos."

Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa Maskavā brīdinājusi savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu, ka karš Ukrainā būtu "katastrofāls" un varētu novest pie tā, ka Apvienotā Karaliste ieviesīs "smagas sankcijas" pret Krievijas "indivīdiem un iestādēm".

Krievija kopš pērnā gada rudens pie Ukrainas ziemeļu un austrumu robežas Krievijā, kā arī dienvidos tās okupētajā Ukrainas Krimā savelk armiju un bruņutehniku, kā arī pastiprināti īsteno militārās mācības gan Krievijas faktiski kontrolētajā Piedņestrā, gan Melnajā jūrā, gan Baltkrievijā, kur arī pēdējo mēnešu laikā savilkti būtiska spēku daļa. Spēku savilkšana aizvien turpinās, un jau pērn novembrī tika lēsts, ka Krievija pie Ukrainas robežas sapulcinājusi vairāk nekā 127 000 vīru lielus spēkus.

Kremļa pārstāvji tikmēr turpina apgalvot, ka Krievija nevienu neapdraudot un apgalvojumi par pretējo esot tikai iegansts NATO spēku savilkšanai ap Krieviju. Krievijas pārstāvji arī turpina noliegt, ka tās armija jau 2014. gadā iebruka un okupēja Krimu, kā arī kopā ar Krievijas bruņotām bandām sagrāba daļu Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu, kurā kopš tā laika turpinās aktīva karadarbība.

Reaģējot uz Krievijas potenciālajiem draudiem, NATO palielinājusi karaspēka apjomus reģionā, kā arī atsevišķas Rietumvalstis sniedz Ukrainai militāru palīdzību, tomēr šī spēku koncentrācija ir salīdzinoši niecīga un vairāk simboliska norāde par gatavību, lai atturētu Krievijas uzbrukumu, kamēr Krievijas savilktie spēki un ieroči liecina par gatavošanos uzbrukumam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Boriss Džonsons Krievija Lielbritānija NATO Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form