Ukraina ir dokumentējusi 626 ķīmiskos uzbrukumus no Krievijas puses, paziņoja Ukrainas pastāvīgā pārstāvja starptautiskajās organizācijās Vīnē vietniece Natālija Kostenko Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Sadarbības drošības jomā foruma kārtējā sēdē.
"Mēģinot apspiest Ukrainas karavīru pretošanos, Krievijas spēki plaši pielieto aizliegtus ieročus. Pārkāpjot Konvenciju par ķīmisko ieroču aizliegumu, Krievijas spēki pielieto gāzes granātas un paštaisītus spridzekļus, kas aprīkoti ar kairinošas iedarbības vielām, nometot tos no droniem."
"Ukrainas Aizsardzības spēki jau ir dokumentējuši 626 gadījumus, kad krievi pielietojuši munīciju, kas satur indigas ķīmiskas vielas, un 81 šāds gadījums bijis decembrī. Šī pielietojuma biežums pieaug, un katru dienu tiek fiksēti līdz 10 gadījumu," paziņoja Kostenko.
Viņa piebilda, ka okupanti arī veic "artilērijas apšaudes ar ķīmiski bīstamu vielu pielietošanu, kas ir vēl viens rupjš kara noteikumu pārkāpums no Krievijas spēku puses".
Kritiski trūkst artilērijas šāviņu
Ukraina ir paziņojusi sabiedrotajiem, ka tai kritiski trūkst artilērijas šāviņu, jo Krievija katru dienu frontē izlieto trīsreiz vairāk uguns līdzekļu, ziņoja aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz Ukrainas aizsardzības ministra Rustema Umerova vēstuli kolēģiem Eiropas Savienībā (ES).
Umerovs šajā vēstulē aprakstījis milzīgo skaitlisko pārsvaru, ar kuru saskaras Ukrainas karaspēks, mēģinot atsist jaunus Krievijas uzbrukumus.
Ministrs atzīmēja, ka Ukraina nespēj raidīt vairāk nekā 2000 šāviņu dienā uz frontes līniju, kas ir 1500 kilometrus gara. Tas ir mazāk nekā trešdaļa no šāviņiem, kurus izlieto Krievija.
Umerovs piebilda, ka ieroču deficīts Ukrainā pieaug ar katru dienu, un aicināja sabiedrotos ES darīt vairāk, lai izpildītu savu solījumu piegādāt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu.
Ministrs rakstīja, ka Ukrainai vajag vismaz atbildēt uz ienaidnieka izvērsto apšaudi.
"Puse, kurai ir vairāk munīcijas kauju veikšanai, parasti uzvar," "Bloomberg" citēja Umerova vēstulē rakstīto.
ES trešdien atzina, ka spēs līdz 1. martam piegādāt tikai pusi solīto šāviņu, bet apsolīja līdz gada beigām piegādāt vēl gandrīz 600 000 šāviņu.
Ukrainai ir vajadzīgi 200 tūkstoši 155 milimetru kalibra šāviņi mēnesī.
Saskaņā ar Igaunijas aplēsēm Krievija var iegūt gandrīz divreiz vairāk šāviņu, jo apmēram miljonu šāviņu tā saņem no Ziemeļkorejas.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
