Foto: AFP/Scanpix
Pirmais Ukrainas prezidents pēc valsts neatkarības atgūšanas Leonīds Kravčuks trešdien brīdinājis, ka protestu pārņemtā valsts atrodas uz pilsoņu kara sliekšņa, vēsta raidsabiedrība BBC.

No 1991. līdz 1994. gadam valsti vadījušais Kravčuks trešdien atklāja debates parlamentā, kur izskata iespēju amnestēt divus mēnešus ilgstošo pret valdību vērsto demonstrāciju laikā aizturētos protestētājus.

"Tā ir revolūcija. Tā ir dramatiska situācija, kurā mums jādarbojas ar vislielāko atbildību," runāja Kravčuks, uzsverot, ka "visa pasaule atzīst un Ukraina atzīst, ka valsts ir uz pilsoņu kara sliekšņa". Eksprezidenta runa izpelnījās skaļas ovācijas.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs ir piedāvājis amnestēt aizturētos protestētājus ar nosacījumu, ja demonstranti pametīs ieņemtās valsts iestādes. Tikmēr opozīcija vēlas, lai tiktu sarīkotas ārkārtas prezidenta vēlēšanas.

Otrdien par demisiju paziņoja valsts ministru prezidents Mikola Azarovs, kurš ir viena no demonstrantu nīstajām amatpersonām. Janukovičs valdības demisiju pieņēma. Savukārt parlaments atcēla 16. janvārī pieņemtos protestu apspiešanai paredzētos likumus, kuru pieņemšana izprovocēja vardarbīgas sadursmes Kijevā.

Otrdien "Ukrainā panākto progresu", parlamentam atceļot ierobežojošos likumus un pieļaujot domu par aizturēto protestētāju atbrīvošanu, atzinīgi novērtēja ASV Baltais nams.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins kritizē Rietumvalstu "iejaukšanos" Ukrainas iekšējās lietās. Ārzemju sūtņu vizītes Kijevā situāciju tikai pasliktina, Eiropas Savienības (ES) – Krievijas samitā Briselē uzsvēra Putins.

"Es domāju, ka Ukrainas tauta ir spējīgi pati ar to tikt galā," norādīja Krievijas prezidents.

Jau vēstīts, ka Ukrainā notiek pret valdību vērsti protesti, kas no galvaspilsētas Kijevas ir pārmetušies arī uz reģioniem. Demonstrantu rokās kritušas vairāku apgabalu administrācijas.

Opozīcijas un prezidenta Viktora Janukoviča sarunas līdz šim nav devušas rezultātus nemieru izbeigšanai. Demonstranti pieprasa ārkārtas prezidenta vēlēšanu sarīkošanu.

Novembra beigās Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs neparakstīja asociācijas līgumu ar ES, un kopš tā brīža Kijevā norisinās opozīcijas protesta akcijas. Tās pārvērtās spēcīgā pret esošo varu vērstā kustībā pēc tam, kad milicija centās demonstrantus ar spēku izdzenāt.

Starptautiskās politikas eksperti un daudzi ārvalstu diplomāti ir pārliecināti, ka šī Ukrainai ir izšķiroša cīņa par to, vai saistīt savu nākotni ar Eiropu un Rietumu vērtībām, vai arī palikt Krievijas ietekmes zonā, kura cer uz Kijevas dalību Kremļa iniciētajā Muitas savienībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!