Ukrainas Luhanakas apgabalā pie Svatoves rajona Makijivkas ciema iznīcināts mobilizēto bataljons no Krievijas Voroņežas apgabala, raksta interneta medijs "Vjorstka".
Kā medijam atklājis viens no izdzīvojušajiem karotājiem Aleksejs Agafonovs, bojāgājušo skaits varētu pārsniegt 500 cilvēkus.
Mobilizētajiem, kas izgājuši sagatavošanos kara daļā Nr. 2079, komandieris sākotnēji solījis, ka viņus nosūtīs uz Svatoves rajonu, kur 15 kilometrus no frontes līnijas ieskaitīs vietējās "teritoriālās aizsardzības" vienībās. Taču naktī no 1. uz 2. novembri viss bataljons nosūtīts uz frontes līniju.
"Mūs izmeta no transporta, teica ierakties, mums uz bataljonu bija trīs lāpstas, nodrošinājuma vispār nekāda. Kā varējām ierakāmies, bet pret rītu sākās apšaude – artilērija, "Grad", mīnmetēji, droni. Mūs vienkārši apšāva. Kad viss sākās, virsnieki uzreiz aizbēga. Pārtraukumos starp apšaudēm mēs mēģinājām ierakties, bet mūs no droniem uzreiz pamanīja un vienkārši apšāva. No 570 cilvēkiem 29 ir neskarti, vēl 12 ievainoti, bet pārējie – viss," medijs citē Agafonovu.
Par to, ka bojāgājušo skaits mērāms simtos, izdevumam apliecinājusi arī kāda mobilizētā dzīvesbiedre. Viņa no vīra uzzinājusi, ka kritusi ir vairāk nekā puse bataljona.
Savukārt Agofonovs skaidro, ka pirms tam šajā apkārtnē iznīcināts vēl vismaz viens mobilizēto bataljons un ka pats ir redzējis desmitiem priekšgājēju līķu.
Ziņas par bataljona lielajiem zaudējumiem "Vjorstkai" apstiprinājis vēl viens no Voroņežas apgabala mobilizētais Nikolajs Voroņins, kā arī vēl viena izdzīvojušā sieva Ludmila Čerņiha.
Vairāku mobilizēto tuvinieki sestdien sarīkoja sanāksmi pie Voroņežas prokuratūras, pieprasot atklāt, kas noticis ar viņu radiniekiem. Savukārt svētdien aptuveni 50 cilvēku grupu pieņēmis Voroņežas apgabala gubernators Aleksandrs Gusevs, kurš apsolījis palīdzēt panākt, lai izdzīvojušie tiktu atvilkti no frontes līnijas, ziņo "Currenttime".
Nesaistīti ar konkrēto stāstu, bet liecībām par lielu kritušo okupantu skaitu, kādā sociālajos tīklos publicētā video, kas esot uzņemts Luhanskas apgabalā, redzami kapi, kas, kā izskatās, izveidoti sadalošajā zemes joslā uz kāda ceļa.
Savā ikdienas ziņojumā par situāciju frontē Lielbritānijas Aizsardzības ministrija 5. novembrī norādīja, ka neapmācītu vai maz sagatavotu mobilizēto nosūtīšana uz fronti nesniedz Krievijai papildu uzbrukuma spēku.
Par vadības lēmumiem, kas nesaudzē karavīru dzīvības, sūdzas ne tikai mobilizētie. Tā Krievijas Klusā okeāna flotes jūras kājnieku 155. brigādes karavīri vērsušies pie Piejūras novada gubernatora Oļega Kožemjaka, sūdzoties par pavēlniecības darbībām, kas novedot pie lieliem zaudējumiem, raksta portāls "Meduza".
Gubernatoram nosūtītajā vēstulē karavīri stāsta, ka četru dienu laikā pie Pavlivkas ciema Vulhledaras apkārtnē aptuveni 300 karavīri ir krituši, ievainoti vai pazuduši. Mēģinājumu ieņemt šo ciemu vēstules autori sauc par bezjēdzīgu.
Jāatzīmē, ka Pavlivkas ciems Ukrainas armijas Ģenerālštāba atskaitēs pēdējās dienās tiek minēta kā viena no vietām, kur notiek aktīvākā karadarbība, okupantiem cenšoties ielenkt Ukrainas spēkus pie Vuhledaras.
Krievijas Aizsardzības ministrija datus par Ukrainā kritušo karavīru skaitu nepublisko, bet pēdējo reizi mobilizācijas izsludināšanas dienā 21. septembrī ziņoja par 5937 bojāgājušajiem.
Tas gan ir daudz mazāk par Rietumu izlūkdienestu aplēsēm. Raidsabiedrībai BBC un "Medizona" no atvērtajiem avotiem ir izdevies apstiprināt vismaz 7822 Krievijas karavīru nāvi. Saskaņā ar Ukrainas jaunākajiem datiem Krievija līdz šim zaudējusi vairāk nekā 76 tūkstošus karavīru.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
