Ukraina noliedz jebkādu iesaisti septembrī notikušajā Krieviju un Vāciju savienojošo gāzesvadu "Nord Stream" spridzināšanā, ziņo raidsabiedrība BBC.
Otrdien, 7. martā, medijs "New York Times" ziņoja, ka parādījusies jauna izlūkinformācija, ko izziņojušas ASV amatpersonas. Tajā izteikts minējums, ka par uzbrukumu "Nord Stream" cauruļvadiem varētu būt atbildīga Ukrainu atbalstoša grupa.
Medija ziņā, atsaucoties uz ASV amatpersonām, apgalvots, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vai viņa augstāko virsnieku iesaistei uzbrukumā nav atrasti pierādījumi. Laikraksts arī norādīja, ka anonīmās amatpersonas atteikušās skaidrot izlūkdatu izcelsmi, kā tie iegūti vai citas detaļas, kas stiprinātu informācijas uzticamību. Visticamāk uzbrucēji bijuši Ukrainas vai Krievijas pilsoņi, aprakstīts publikācijā.
Ukraina publiski noliegusi savu iesaisti spridzināšanā. Ukrainai nav nekāda sakara ar šo "Nord Stream" spridzināšanu, komentējis Zelenska padomnieks Mihails Podoļaks.
Kremlis ASV izlūkdienesta amatpersonas paziņojumu noraidījis un raksturojis to kā "saskaņotu viltus ziņu mediju kampaņu". Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nosodīja ASV par pāragriem pieņēmumiem, kas veikti bez izmeklēšanas. "Acīmredzami, ka uzbrukuma autori vēlas novērst uzmanību," valsts ziņu aģentūrai "Ria-Novosti" komentējis Peskovs.
Izmeklētāji uzskata, ka ir atpazinuši laivu, kura izmantota, lai novietotu sprāgstvielas, skaidro Vācijas mediji. Laiva esot tikusi izīrēta no uzņēmuma, kas bāzēts Polijā. Tas pieder diviem Ukrainas pilsoņiem. Savukārt uzbrucēju pilsonības pagaidām vēl neesot zināmas.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdināja nesteigties ar secinājumiem. Tā varētu būt viltus operācija ar mērķi novelt vainu uz Ukrainas atbalstītāju grupām. "Šīs teorijas iespējamība ir tikpat augsta," Vācijas radio izteicies Pistoriuss.
Krievijas gāzes piegādes apturētas jau ilgu laiku pirms sprādziena. "Nord Stream 1" gāzesvads esot noslēgts jau pagājušā gada augustā, savukārt "Nord Stream 2" nekad nav sācis darbību.
26. septembra sprādzienu konkrēts cēlonis nav zināms, bet ir minējumi, ka tie ir bijuši uzbrukumi. Kremlis šajos uzbrukumos vairākkārt ir vainojis Rietumu valstis un pieprasījis Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomei neatkarīgi izmeklēt šo gadījumu. Šobrīd notikumu izmeklē gan Vācijas, gan Dānijas, gan arī Zviedrijas amatpersonas.
Vairākas desmitgades Krievija piegādāja Rietumeiropas valstīm dabasgāzi. Pēc agresorvalsts pilna mēroga iebrukuma Ukrainā lielākā daļa Eiropas valstu ievērojami samazināja savu atkarību no Krievijas enerģijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
