Pagaidām līderpozīcijas ieņem premjerministra Viktora Janukoviča vadītā Reģionu partija, kuras galvenā atbalsta bāze ir pārsvarā krieviski runājošo apdzīvotajā Ukrainas austrumu daļā un valsts dienvidos, īpaši lielākajās pilsētās.
Sabiedriskās domas aptaujas, kuru rezultāti tika nodoti atklātībai pirms likumā noteiktā mēnesi ilgā pirmsvēlēšanu publicēšanas aizlieguma, liecina, ka par Reģionu partiju varētu balsot 32% līdz 40% ukraiņu.
Reģionu partijas priekšvēlēšanu platforma ir maz mainījusies kopš iepriekšējām vēlēšanām. Tiek solīts ievērojams pensiju un studentu stipendiju pieaugums, "sagatavoti un pieredzējuši partijas kadri, kas spēj profesionāli vadīt valdību", stabila ekonomikas izaugsme un referendums par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai.
Reģionu partijas vadītā koalīcija kopš 2006.gada maija veido Ukrainas valdību, un kopš tā laika galvenā valdības enerģija veltīta atbalsta sniegšanai smagās rūpniecības magnātiem, attiecību stiprināšanai ar Krieviju un centieniem mazināt izpildvaras ietekmi par labu parlamentam. Janukoviča vadītā valdība mēģinājusi arī pasaulei likt saprast, ka NATO kā drošības garants Ukrainai nav piemērota.
Reģionu partijas priekšvēlēšanu trumpis ir nenoliedzami vitālā ekonomika, kura galvenokārt balstās uz tādu izstrādājumu kā tērauda, ķimikāliju un kviešu eksportu un nodrošinājusi iekšzemes kopprodukta izaugsmi septiņu līdz astoņu procentu līmenī.
Tērauda ražošanas magnāts Rinats Ahmetovs, kurš saskaņā ar žurnāla "Forbes" atzinumu ir bagātākais Ukrainas pilsonis, ieņemot 214.vietu pasaulē, ir galvenais Reģionu partijas finansētājs un septītais partijas vēlēšanu sarakstā.
Reģionu partijas sīvākais konkurents ir Jūlijas Timošenko bloks, kurš sola iesēdināt cietumā korumpētās amatpersonas, pārskatīt nelikumīgo privatizāciju, kas padomju laika uzņēmumus nodevusi tādu magnātu rokās kā Ahmetovs, padarīt Ukrainu par augstu tehnoloģiju un zemu darbaspēka izmaksu eksportētājvalsti, līdzīgi Ķīnai un Malaizijai.
Būdama opozīcijas līdere, Reģionu partijai atrodoties pie varas, Timošenko izmantojusi tradicionālās populistu priekšrocības, uzbrūkot valdībai. Viņas parastais arguments, noraidot statistikas datus, kas liecina par Janukoviča vadītās ekonomikas izaugsmi, ir sauklis: "IKP skaitļus jūs nevarat ielikt savā kabatā."
Timošenko bloks vēlēšanās varētu iegūt 20% līdz 30% balsu, liecina aptaujas.
Trešā lielākā partija ir prezidenta Viktora Juščenko vadītā Mūsu Ukraina - Nacionālā pašaizsardzība (MUNPA).
Savulaik demokrātisko reformu un tā sauktās Oranžās revolūcijas avangards, MUNPA pēdējo 18 mēnešu laikā pieredzējusi grūtus laikus, vairākiem partijas līderiem iekļūstot korupcijas skandālos un Juščenko demonstrējot nespēju tikt galā ar Janukoviča sabiedroto kontrolēto parlamentu.
Atšķirībā no Timošenko bloka MUNPA ierindas biedri nespēj izšķirties, vai sadarboties ar Reģionu partiju vai nē. Daži partijas deputāti jau pārgājuši Janukoviča nometnē, kamēr citi pārbēguši pie Timošenko.
Līdzīgi iepriekšējām vēlēšanām, MUNPA startē ar tradicionālajiem prorietumnieciskajiem saukļiem - tirgus reformas, valdības atbalsts mazajiem uzņēmumiem, tuvas attiecības ar Eiropu un pievienošanās NATO.
MUNPA, kas tikai pirms trim gadiem bija ietekmīgākais politiskais spēks valstī, tagad labākajā gadījumā varētu izcīnīt 20% balsu, liecina aptaujas.
Vēl iekļūšanai parlamentā noteikto trīs procentu barjeru varētu pārvarēt divas mazākas partijas - komunisti un sociālisti. Ja viņiem veicas, par katru no partijām varētu nobalsot no četriem līdz pieciem procentiem ukraiņu.
Taču gan komunisti, gan sociālisti varētu ciest neveiksmi, jo pēc pagājušajām vēlēšanām kreisie pārgāja pie lielā biznesa atbalstītājiem - Reģionu partijas vadītajā nometnē, ko grūti pieņemt tradicionālajiem komunistu un sociālistu vēlētājiem.
Tomēr valda viedoklis, ka īstā cīņa un tirgošanās sāksies pēc vēlēšanām, jo parlamentā iekļūs tās pašas partijas, kuru spēku samērs arī īpaši nemainīsies, salīdzinot ar iepriekšējo Augstākās Radas sastāvu, kas gandrīz pilnībā paralizēja valsts politisko dzīvi.
Tiek prognozēts, ka vēlētāju aktivitāte pārsniegs 70%, līdzīgi kā visās citās vēlēšanās kopš PSRS sabrukuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
