Foto: Reuters/Scanpix

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Lietuvas Gabrieļus Landsberģis ieteicis Ukrainai, Gruzijai un Moldovai aktīvāk piedalīties reģionālajos projektos un, balstoties uz Lietuvas pieredzi, izveidot kopīgu triju valstu militāro bataljonu.

Lietuva šobrīd īsteno kopīgu militāru projektu ar Ukrainu un Poliju, veidojot trīspusēju brigādi LITPOLUKRBRIG. Laikā no 1997. līdz 2007.gadam darbojās kopīgs Lietuvas un Polijas bataljons (LITPOLBAT).

Pēc Landsberģa teiktā, šādas brigādes izveide ne tikai stiprinātu reģiona drošību, bet arī parādītu pasaulei, ka šīs valstis spēj palūkoties tālāk par savām nacionālajām interesēm. "Tas arī būtu spēcīgs signāls tiem, kuri kritizē Gruzijas iespējas pievienoties NATO," viņš sacījis ziņu aģentūrai ELTA.

Šādu ierosinājumu lietuviešu deputāts izteicis arī Gruzijas prezidentam Giorgijam Margvelašvili.

Kā uzskata Landsberģis, tāda militāra vienība varētu nodarboties ar robežu un jūras krastu apsardzību un piedalīties starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās.

Viņaprāt, Gruzija varētu būt šāda bataljona izveides iniciatore.
"Ukrainas situāciju sarežģī gan tur notiekošās reformas, gan karš, bet Moldova no visām trim valstīm militārajā ziņā ir vājākā partnere, savukārt Gruzija ir darbojusies starptautiskajās organizācijās, tās armiju trenējušas ASV un citas NATO valstis, tādēļ tieši Gruzija šobrīd varētu uzņemties vadošo lomu," sacījis deputāts.

Eiropas Parlamentā trešdien prezentēts Rumānijas deputāta Joana Mirčas Pasku ziņojums par stratēģiskām pārmaiņām militārajā situācijā Melnās jūras reģionā pēc Krimas aneksijas. Kā norādīts šajā dokumentā, kurā cita starpā ietverts arī Landsberģa priekšlikums, Krievija, anektējot Krimu un izvietojot tur savu karaspēku, būtiski paplašinājusi savu militāro potenciālu Melnās jūras baseinā un ieguvusi placdarmu militārā spēka izvēršanai Balkānu un Kaukāza virzienā.

Ziņojumā arī paustas bažas saistībā ar Maskavas paziņojumiem, ka tai esot tiesības izvietot anektētajā Krimā kodolieročus.

Dokumentā Melnās jūras reģiona valstis un citas Eiropas Savienības dalībvalstis aicinātas reaģēt uz pārmaiņām spēku samērā, veicot drošības pasākumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!