Ukrainas eksprezidents Porošenko atklāj saistību ar 33 vagneriešu lietu Baltkrievijā  (163)

Eksprezidents ar šādu apgalvojumu, ko pats nodēvēja par "ekskluzīvu informāciju", nāca klajā Ukrainas "5 kanāla" politikai veltīta sarunu raidījuma laikā. Operācija nav izdevusies kā plānota.

Porošenko devis atļauju šādai operācijai 2018. gadā, būdams Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks. Tās mērķis bijis iemānīt Ukrainā un sodīt tos, kas saistīti ar noziegumiem pret Ukrainu un reisa MH17 lidmašīnas notriekšanu 2017. gadā.

Operācija gan tikusi izgāzta un pie tā vainojamas konkrētas personas, kuru rīcību Porošenko nosauca par valsts nodevību, un solīja panākt vainīgo sodīšanu.

Par šo lietu joprojām ir daudz neskaidrību un jautājumu, tāpat Porošenko nesniedza plašāku skaidrojumu un pierādījumus.

Baltkrievijas varasiestādes neilgi pirms 9. augusta prezidenta vēlēšanām jūlija beigās paziņoja, ka ar mērķi destabilizēt situāciju valstī ieradušies ap 200 Krievijas privātās militārā kompānijas "Vagner" algotņi, no kuriem 33 cilvēku liela grupa aizturēta. Minska apsūdzēja Maskavu un opozīciju par plāniem rīkot valstī nemierus.

Medijos un no Krievijas puses gan izskanēja versijas, ka aizturēto algotņu mērķis nav bijusi Baltkrievija, bet viņi tur nokļuvuši tranzītā uz kādu citu valsti.

Tikmēr Kijeva pieprasīja tai izdot 28 no 33 algotņiem, jo tie bijuši saistīti ar nelegālajiem prokremliskajiem bruņotajiem grupējumiem, kas karo pret varasiestādēm Ukrainas austrumos.

Kaujinieki Baltkrievijā tika apsūdzēti par terorismu, taču ne līdz tiesai, ne izdošanai Ukrainai lieta nenonāca. Līdz ar plašajiem tautas protestiem 9. augusta vēlēšanu iznākuma dēļ Lukašenko strauji mainīja savu retoriku attiecībā pret Krieviju, un arī Kremlis pauda atbalstu Minskai.

Krievijas algotņi tika atbrīvoti, un Putins pauda gatavību sniegt palīdzību Baltkrievijai un piebilda, ka Krievijas algotņu nonākšana Baltkrievijā bijusi Ukrainas un ASV specdienestu operācija, lai "destabilizētu situāciju"