Foto: AP/Scanpix
Parīzē svētdienas vakarā sākušās ASV valsts sekretāra Džona Kerija un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sarunas, kuru mērķis ir meklēt risinājumu Ukrainas krīzei apstākļos, kad Krievija anektējusi Ukrainai piederošo Krimu un pie Ukrainas austrumu robežām saskaņā ar Pentagona aplēsēm varētu būt savilkti desmitiem tūkstoši Krievijas karavīru.

Lēmums par šādu tikšanos tika pieņemts steidzamā kārtā pēc piektdien notikušā Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefona zvana ASV prezidentam Barakam Obamam. Kā pēc šā zvana paziņoja Baltais nams, Obama licis saprast, ka spriedzes deeskalācija iespējama vienīgi gadījumā, ja Krievija atvilks savus spēkus un nespers nekādus soļus, kas turpinātu pārkāpt Ukrainas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti.

Dažas stundas pirms tikšanās Parīzē Lavrovs paziņoja, ka Maskavai "nav pilnīgi nekādu naidīgu plānu un nekādas intereses šķērsot Ukrainas robežu", tomēr "neviens nav atcēlis valstu tiesības pārvietot spēkus savā teritorijā".

Vienlaikus viņš norādīja, ka Maskava iestājas par Ukrainas federalizāciju un aicina rietumvalstis atbalstīt ideju par Ukrainas austrumu un dienvidu reģionu pilnvaru palielināšanu federālā struktūrā. Pēc viņa teiktā, Kremlis cer, ka rietumvalstis palīdzēs nodot šo ideju Ukrainas vadībai.

"Ja mūsu Rietumu partneri būs gatavi, Krievija, ASV un Eiropas Savienība var izveidot Ukrainas atbalsta grupu un formulēt priekšlikumus tiem, kuri šobrīd ir pie varas Kijevā," intervijā valsts televīzijai izteicās ministrs. Tas, viņaprāt, ļaus sarīkot sarunas "starp visiem Ukrainas politiskajiem spēkiem bez izņēmuma, protams, neskaitot bruņotos radikāļus", un galu galā pieņemt jaunu konstitūciju, kura paredzētu "federālu struktūru" ar lielāku autonomiju reģioniem.

Ukraina savukārt paudusi nožēlu par Lavrova pamācošo un aizbildniecisko toni, norādot, ka Kremlis, "draudot ar savu automātu stobriem, pieprasa tikai vienu - pilnīgu Ukrainas kapitulāciju, tās sadalīšanu, Ukrainas valstiskuma iznīcināšanu."

Domājams, ka Putins grib pieprasīt, lai Vašingtona atzīst Krimas "neatkarību" un, iespējams izvirzīt arī prasības attiecībā uz Moldovas separātisko Piedņestras republiku.

ASV amatpersonu vidū nav vienprātīga viedokļa, vai Putins centīsies mazināt spriedzi, vai arī nopietni plāno tālāku militāru darbību. Pie robežām, kur savilkti milzīgi Krievijas spēki, savesti arī tādi pārtikas un medikamentu krājumi un lauka kara hospitāļi, pēc kuriem nebūtu vajadzības vienkāršu karaspēka mācību gadījumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!