Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā precizējis savus izteikumus par valsts mērķiem iestāties NATO
Foto: AP/Scanpix/LETA

Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā pirmdien precizēja iepriekš izteiktos komentārus par iespējamo Austrumeiropas valsts gatavību atteikties no dalības NATO, sakot, ka Kijeva neatteiksies no saviem mēģinājumiem pievienoties militārajai aliansei, raksta "Euronews".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iepriekš tika ziņots, ka sarunā ar britu raidsabiedrību BBC, Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā Vadims Pristaiko sacīja, ka viņa valsts varētu būt gatava atteikties no ambīcijām pievienoties NATO, lai novērstu karu, sakot, ka Ukraina varētu būt "elastīga". "Mēs varētu – it īpaši, ja tiekam šādi apdraudēti, ar to šantažēti un piespiesti," atbildot uz jautājumu, vai Kijeva varētu mainīt savu nostāju jautājumā par dalību NATO, norādījis Pristaiko.

Tagad jautāts, vai Ukraina varētu pārskatīt savas ambīcijas pievienoties NATO, Pristaiko BBC atbildēja: "Nē, tā nav, un es esmu diezgan priecīgs, ka man ir iespēja precizēt savu nostāju." Viņš sacīja, ka iepriekšējais BBC ziņojums – par Ukrainas iespējamo gatavību atteikties no dalības NATO - ir pārpratuma rezultāts.

"Mēs šobrīd neesam NATO dalībvalsts, un, lai izvairītos no kara, esam gatavi daudzviet piekāpties, un to mēs darām sarunās ar krieviem," sacīja Pristaiko. "Tam nav nekāda sakara ar NATO," viņš piebildis.

Atkārtoti jautāts, vai Ukraina maina savu mērķi kļūt par NATO dalībvalsti, viņš atbildēja: "Nē."

Krievija kopš pērnā gada rudens pie Ukrainas ziemeļu un austrumu robežas Krievijā, kā arī dienvidos tās okupētajā Ukrainas Krimā savelk armiju un bruņutehniku, kā arī pastiprināti īsteno militārās mācības gan Krievijas faktiski kontrolētajā Piedņestrā, gan Melnajā jūrā, gan Baltkrievijā, kur arī pēdējo mēnešu laikā savilkti būtiska spēku daļa. Spēku savilkšana aizvien turpinās, un jau pērn novembrī tika lēsts, ka Krievija pie Ukrainas robežas sapulcinājusi vairāk nekā 127 000 vīru lielus spēkus.

Kremļa pārstāvji tikmēr turpina apgalvot, ka Krievija nevienu neapdraudot un apgalvojumi par pretējo esot tikai iegansts NATO spēku savilkšanai ap Krieviju. Krievijas pārstāvji arī turpina noliegt, ka tās armija jau 2014. gadā iebruka un okupēja Krimu, kā arī kopā ar Krievijas bruņotām bandām sagrāba daļu Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu, kurā kopš tā laika turpinās aktīva karadarbība.

Reaģējot uz Krievijas potenciālajiem draudiem, NATO palielinājusi karaspēka apjomus reģionā, kā arī atsevišķas Rietumvalstis sniedz Ukrainai militāru palīdzību, tomēr šī spēku koncentrācija ir salīdzinoši niecīga un vairāk simboliska norāde par gatavību, lai atturētu Krievijas uzbrukumu, kamēr Krievijas savilktie spēki un ieroči liecina par gatavošanos uzbrukumam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

ASV Krievija NATO Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form