Uzbrukumi opozīcijai un bailes par autoritārismu: kādēļ Serbijā protestē pret prezidentu Vučiču

Aizvadītajā nedēļas nogalē tūkstošiem cilvēku Serbijā turpināja protestēt pret valsts prezidentu Aleksandaru Vučiču. Prezidenta kritiķi norāda, ka Vučičs mēģina palielināt savu ietekmi, izrēķinās ar opozīcijas politiķiem un aktīvistiem, kā arī apsūdz viņa partiju korupcijā. Skaidrojam Serbijas protestu galvenos cēloņus un to ietekmi uz Balkānu valsts politiskajām norisēm.

Kādēļ sākās protesti?

Protesti Serbijā notikuši jau astoņas nedēļas pēc kārtas. Tie sākās pēc tam, kad pagājušā gada novembrī piekāva opozīcijas politiķi Borko Stefanoviču. Stefanovičs uzbrukumā guva galvas traumas. Ievainoti tika arī divi Stefanoviča partijas biedri, kuri devās viņu aizstāvēt.

Dažas stundas pēc šī incidenta, Vučičs paziņoja, ka policija aizturējusi divus aizdomās turamos un ka meklē arī trešo cilvēku. Tāpat prezidents nosodīja uzbrukumu Stefanovičam, norādot, ka Serbijā tiek ievērota likuma vara.

Taču Vučiča oponenti notikušajā vainoja tieši prezidentu. "Alianse Serbijai" - dažādu opozīciju grupu koalīcija, kurā ietilpst arī Stefanoviča pārstāvētā partija - savā paziņojumā pauda, ka uzbrukums Stefanovičam ir rezultāts Aleksandara Vučiča veiktajai neslavas celšanas kampaņai, kuru viņš vērš pret saviem politiskajiem ienaidniekiem. Tāpat paziņojumā teikts, ka Vučičs ir pārņēmis kontroli pār teju visu mediju telpu un ka katrs, kurš pauž atšķirīgu viedokli, tiek pasludināts par ienaidnieku, raksta portāls "DW".

Uzbrukums Stefanovičam nav pirmais gadījums, kad Serbijas opozīcijas politiķi pakļauti vardarbībai. Piemēram, 2018. gada februārī notika uzbrukums divu nelielu opozīcijas partiju pārstāvjiem, kuri organizēja pasākumu Belgradas priekšpilsētā. Uzbrukumā tika sabojāts šo partiju īpašums. Centieni traucēt opozīcijas kampaņas novēroti arī 2017. gada decembrī – reģionālo vēlēšanu laikā. Vēršanās pret opozīciju notikusi ne tikai Belgradā, bet arī citās Serbijas pilsētās.