"Es aicinu Nobela miera prēmijas laureātus izdarīt spiedienu uz Kastro režīmu un pieprasīt nekavējoties atbrīvot tos, kuri gadiem ilgi smok cietumos par saviem uzskatiem," Valensa raksta vēstulē, ko ceturtdien publicējis Polijas laikraksts "Gazeta Wyborcza".
Vēstule publicēta divas dienas pēc kubiešu disidenta Orlando Sapatas nāves cietumā, kur viņš atradās kopš 2003.gada. Viņam bija piespriests vairāk nekā 30 gadus ilgs cietumsods.
Sapata nomira Kubas galvaspilsētas Havanas cietumā, kur viņš bija sācis badastreiku, protestējot pret cietuma dzīves apstākļiem.
"Orlando nāve ir izmisuma sauciens pēc palīdzības un politiķu efektīvas darbības, kuri, veidojot attiecības ar Kubas varas iestādēm, negrib runāt ar disidentiem un neieklausās Kubas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju balsīs," teikts Valensas aicinājumā.
"Brāļu Kastro režīms ignorē aicinājumus beigt pārkāpt cilvēktiesības. Tas klusi atbrīvojas no tiem, kuri pieprasa brīvību un demokrātiju," viņš piebilst.
Pēc Sapatas nāves gan Eiropas Savienība, gan ASV pieprasījušas, lai Kuba atbrīvo visus politiskos ieslodzītos, kuru, pēc Kubas disidentu teiktā, esot ap 200.
66 gadus vecais Valensa ieguva Nobela miera prēmiju 1983.gadā par savu lomu "Solidaritātes" - visa padomju bloka pirmās un vienīgās brīvās arodbiedrības - vadīšanā. Viņu uzskata par vienu no galvenajām personām, kura izraisīja komunisma mierīgo sabrukumu Polijā 1989.gadā - sešus mēnešu pirms Berlīnes mūra krišanas.
Vēsturnieki uzskata, ka notikumi Polijā izraisīja visa padomju bloka sabrukumu līdz 1991.gadam.
Valensa bija arī Polijas pirmais demokrātiski ievēlētais prezidents pēc komunisma krišanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
