Valensa kategoriski noliedz sadarbību ar komunistu slepenpoliciju
Foto: Reuters/Scanpix

Polijas bijušais prezidents Lehs Valensa piektdien atzina, ka savulaik "pieļāvis kļūdu", taču kategoriski noraidīja apsūdzības, ka komunistiskā režīma laikā bijis slepeno dienestu informators.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valensa sīkāk nepaskaidroja, kas ir šī "kļūda", taču minēja kādu personu, kas "atklātu visu patiesību" par pagātni.

"Viņi nesalauza mani 1970.gadā, un es nesadarbojos ar slepenpoliciju, es nekad neņēmu naudu un nekad neesmu ziņojis ne par vienu ne mutiski, ne rakstiski," savā blogā raksta 72 gadus vecais Valensa. "Es izdarīju kļūdu, taču ne šo (sadarbību) un es solīju to neatklāt, noteikti vēl ne, ne tagad."

Tomēr viņš piebilda: "Ir persona - vainīgais -, kurš joprojām ir dzīvs un kuram būtu jāatklāj patiesība, un es ar to rēķinos. Man bija mīksta sirds."

Jau ziņots, ka Polijas institūts, kas atbildīgs par komunistu laika noziegumu izmeklēšanu, ceturtdien paziņoja, ka jaunatklātie dokumenti liecina, ka Valensa komunistiskā režīma laikā bijis slepeno dienestu informators.

Slepenpolicijas lietā "ir sadarbības vienošanās, ko parakstījis Lehs Valensa [segvārds] "Boleks"", reportieriem Varšavā sacīja Polijas Nacionālā piemiņas institūta (IPN) vadītājs Lukašs Kamiņskis.

Valensa ceturtdien sociālajos medijos noraidīja šos paziņojumus, sakot, ka "tur nevar būt nekādi materiāli, kurus es būtu parakstījis".

Aizdomas par viņa sadarbību ar komunistu slepenajiem dienestiem uzvirmoja pēc tam, kad Polijas prokuratūra konfiscēja dokumentus, kurus nelikumīgi glabāja komunistiskā režīma virsnieka ģimene.

Polijas Nacionālā piemiņas institūta preses pārstāve trešdien informēja, ka prokurori ir konfiscējuši dokumentus nelaiķa ģenerāļa Česlava Kiščaka mājās. Kiščaks bija pēdējais komunistiskā režīma iekšlietu ministrs.

Dokumenti tika atklāti pēc tam, kad Kiščaka atraitne piedāvāja institūtam pārdot dokumentus par slepenu informatoru "Boleku" - tāds segvārds minēts arī aizdomās par Valensas saistību ar slepenajiem dienestiem. Prokuratūra dokumentus konfiscēja, jo likums paredz to nodošanu izmeklētājiem.

Nobela Miera prēmijas laureāts un kustības "Solidaritāte" dibinātājs Valensa vairākkārt ir noliedzis jebkādas aizdomas par sadarbību ar režīma slepenajiem dienestiem, un 2000.gadā īpašā tiesa attaisnoja viņu tādās apsūdzībās.

2000.gada tiesa secināja, ka 1985.gadā Iekšlietu ministrijas ziņojumā sīki tika aprakstīta profesionālu viltotāju izmantošana, lai safabricētu dokumentus, kas radītu iespaidu, ka Valensa ir algots aģents. Tajā teikts, ka daži viltoti dokumenti tika nosūtīti arī Nobela prēmijas piešķiršanas komitejas locekļiem 1982.gadā, lai liktu šķēršļus prēmijas piešķiršanai Valensam.

Valensa kļuva populārs 1980.gada augustā, kad viņš vadīja streiku Gdaņskas kuģu būvētavā, kas piespieda varasiestādes sākt sarunas un ļāva izveidot arodbiedrību "Solidaritāte", kas bija pirmā brīvā arodbiedrība padomju bloka valstīs. Valensa kļuva par "Solidaritātes" līderi. 1983.gadā Valensam piešķīra Nobela Miera prēmiju. Pēc komunistiskā režīma sabrukuma no 1990. līdz 1995.gadam viņš bija Polijas prezidents.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Lehs Valensa Nobela prēmija Polija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form