Visticamāk piloti bija miruši jau pirms ietriekšanās debesskrāpjos

Bijušie aviolaineru piloti pauž pārliecību, ka cilvēks pat ar ieroci pie galvas nelidotu ēkā, kurā atrodas tūkstošiem cilvēku - un pat nāves draudos būtu nogāzis lidmašīnu citur.

Lidmašīnu nolaupītājiem, pat bez prasmes tās vadīt, lidojuma pēdēja posmā būtu samērā viegli novadīt lidmašīnu, lai tā ietriektos paredzētajā mērķī, uzskata "Flight International" redaktors Deivids Lermonts. "Tik lielos mērķos ar lidmašīnu trāpīt ir ļoti viegli," viņš sacīja. "Viņi varētu būt nošāvuši pilotus vai vismaz vienu no viņiem, un pārņēmuši vadību. Kā bijušais pilots es būtu lidmašīnu vienkārši vadījis zemē, pat ja tas nozīmētu visu lidmašīnā esošo cilvēku bojāeju. Es šaubos, ka piloti vadīja lidmašīnas, kad tās ietriecās ēkās."

Arī citi piloti uzskata, ka lidmašīnu apkalpes ietriekšanās brīdī bija mirušas. "Es esmu pārliecināts, ka viņi nebūtu spējīgi atrast pilotu, kas netīro darbu paveiktu viņu vietā. Es ceru, ka viņu nāves bija ātras," kāds cilvēks raksta interneta lapā "Professional Pilots' Rumour Network".

Teroristu izvēlētās lidmašīnas "Boeing 757" un "Boeing 767" eksperti vērtē kā visizdevīgāko izvēli tik šausminošajiem terora aktiem. Šādu lidmašīnu ASV ir ārkārtīgi daudz un tās ir relatīvi smagas, lai spētu nodarīt milzīgu triecienu mērķim, ko vēl pastiprina degvielas sprādzieni.

Pēc pacelšanās "Boeing 767" sver 160 tonnas, ieskaitot 45 tonnas degvielas, kas lidmašīnu padara par milzīgu vadāmu spridzekli. "Boeing 757" sver apmēram 100 tonnas, ieskaitot 30 tonnas degvielas.

Eksperti uzskata, ka neviens lidmašīnas nolaupīšanas sākumā nespēja paredzēt, ka laineris jau ir nolemts iznīcībai, lai ko viņi censtos izdarīt. Kad lidmašīnas tika viena pēc otras nolaupītas, piloti noteikti paredzēja parasto notikumu attīstību - teroristi pieprasa lidot uz kādu noteiktu vietu, kur sākas sarunas.

Gaisa satiksmes kontroles personāls uzzināja par krīzes situācijām lidmašīnās, tiklīdz tās novirzījās no kursa, uzskata "Janes Defence Weekly" aviācijas drošības redaktors Kriss Jeitss. "Viņi visu laiku novēro lidmašīnu kustības maršrutus savos ekrānos," viņš sacīja. Automātiski tiek ierakstītas visas sarunas ar gaisa satiksmes kontroles dienestu. Taču pēc nogāšanās varētu būt iznīcināti arī sarunu ieraksti pilotu kabīnēs, norādīja Lermonts.

Tiklīdz sākas nolaupīšanas krīze, visu pilotu kabīņu durvis tiek noslēgtas, kas ir standarta procedūra ASV, bet ne visur Eiropā un Lielbritānijā. Tomēr kabīnes nav bruņotas un tajās ir relatīvi viegli iekļūt pat bez spridzekļu palīdzības - ar spēku vai draudiem citiem apkalpes locekļiem.

Tiklīdz nolaupītāji iekļūst pilotu kabīnēs un arī pie vadības pults, ir maz iespēju kaut ko mainīt. Ja lidmašīnai ir lemts nogāzties, tad gaisa satiksmes kontroles dienests uz ekrāniem var tikai bezpalīdzīgi noskatīties notiekošajā traģēdijā. "Vienīgais veids, kā novērst traģēdiju, būtu kara lidmašīnu iesaistīšana," saka Jeitss.

Taču arī militārās iespējas ierobežo apstākļi - simtiem pasažieru lidmašīnās un pilsētu centri zem tām. BBC komentētājs Braians Hanrahans uzskata, ka faktiski nekas nespētu apturēt šādu neparastu uzbrukumu. "Tas ir sarežģīts, pašnāvniecisks un ar tādu daļu cietsirdības, kādu mēs nekad neesam pieredzējuši terora aktos jebkur pasaulē," viņš sacīja. "Tam nav precedenta, tam ir citāds raksturs un nepieciešamas specifiskas zināšanas."

Kaut gan pēc daudzajām lidmašīnu nolaupīšanām pasaules lidostās tiek veikti iespaidīgi drošības pasākumi, eksperti uzskata, ka augsta līmeņa teroristi tik un tā spēj ienest laineros ieročus, pavisam maz riskējot ar iespējamu atklāšanu.