Darbaspēka tirgus pārvaldes speciāliste Nele Labi teica, ka gandrīz 90% ārvalstu strādnieku Igaunijā uzaicina kompānijas, kas saistītas ar kuģu remontu un būvi, no kurām "BLRT Group" jau gadiem ilgi bijusi lielākā ārvalstu darbaspēka izmantotāja.
Kuģu remonta kompānijas personāla direktors Heinarts Puhkims teica, ka kompānija katru gadu ieved 300 viesstrādnieku, galvenokārt no Ukrainas, jo vietējais darbaspēks nedod iespēju kompānijai pienācīgi nodrošināt pakalpojumu sniegšanu.
Puhkims kā kļūdainu raksturoja uzskatu, ka viesstrādnieki esot lētāks darbaspēks, tāpēc firma labprātāk izmantojot viņus, nevis vietējos metinātājus. Patiesībā vasarā, kas ir kuģu remontdarbu galvenā sezona, Igaunijā nav iespējams atrast 200-300 metāla konstrukciju montāžas metinātāju, pat ja tiek piedāvāta ļoti liela alga.
Darbaspēka tirgus pārvalde pagājušajā gadā pārdesmit reizes nedeva atļauju ievest ārvalstu darbaspēku, uzskatot, ka šajos gadījumos Igaunijā varēja atrast pietiekami daudz speciālistu, teica pārvaldes pārstāvis Erko Vanatalu.
Vairākas kompānijas lūdz tieši ministrijām atļauju ievest Igaunijā speciālistus konkrētā jomā.
Ekonomikas un sakaru ministrs Edgars Savisārs laikrakstam "Eesti Paevaleht" teica, ka viņš katru mēnesi saņemot vairāk nekā desmit iesniegumu no kompānijām, kuras lūdz atļauju ievest ārvalstu darbaspēku. "Visbiežāk mēs atsakām, taču, ja šī tendence turpināsies, mums būs jādomā par vairākām izmaiņām ekonomiskajā politikā," sacīja Savisārs.
Viņš uzskata, ka atļauja ievest Igaunijā ārvalstu strādniekus kļūs par vienu no galvenajiem jautājumiem pirms nākamajām parlamenta vēlēšanām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
