Foto: EPA/Scanpix/LETA

Ziemeļmaķedonija otrdien paziņojusi, ka Eiropas Savienībai (ES) būtu jādara vairāk, lai palīdzētu tai sagādāt Covid-19 vakcīnas.

Ziemeļmaķedonijas ārlietu ministrs Bujars Osmani vizītes laikā Parīzē ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Ziemeļmaķedonija spējusi sākt pieticīgu vakcinācijas kampaņu, pateicoties Serbijai, kas ziedojusi tai dažus tūkstošus vakcīnu.

Ministrs kritizēja ES par palīdzības trūkumu, sakot, ka Brisele sūta nepareizo signālu Balkāniem, atstājot reģionu bez vakcīnām.

Ziemeļmaķedonija, kura robežojas ar Grieķiju, Albāniju, Kosovu, Serbiju un Bulgāriju, kļuva par neatkarīgu valsti 1991. gadā. Pagājušajā gadā Ziemeļmaķedonija pievienojās NATO un gandrīz 15 gadus cenšas iekļūt Eiropas Savienībā.

2018. gadā valsts piekrita mainīt savu nosaukumu no Maķedonijas uz Ziemeļmaķedoniju, lai atrisinātu strīdu ar Grieķiju, kas šo domstarpību dēļ bloķēja tās centienus pievienoties ES, taču tagad Ziemeļmaķedonija saskaras ar iebildumiem no Bulgārijas puses saistībā ar vēstures un valodas jautājumiem.

Osmani sacīja, ka Ziemeļmaķedonija pagājušajā gadā caur Pasaules Veselības organizācijas (PVO) programmu "Covax" pasūtīja un samaksāja par 800 000 "Astra Zeneca" vakcīnas devu.

Ziemeļmaķedonija arī pasūtīja vēl 800 000 vakcīnas devu no uzņēmuma "Pfizer", bet vēl nekas nav piegādāts, norādīja ministrs.

Osmani pavēstīja, ka valdība cenšas sarunāt vakcīnas no Ķīnas, un gaidāms, ka tuvākajās dienās tiks piegādātas 200 000 vakcīnas "Sinopharm" devu.

No Balkānu valstīm vienīgi Serbijai izdevies sākt plašu vakcinācijas kampaņu, pateicoties iepirkuma līgumiem, ko valdība noslēdza ar farmācijas uzņēmumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!