Globālās temperatūras celšanās šobrīd nav saistīta ar Saules aktivitātes pieaugumu, lai gan šādu skaidrojumu mēdz piedāvāt zemeslodes klimata pārmaiņu noliedzēji, atzinuši Lielbritānijas un Šveices zinātnieki.
Gandrīz nav šaubu, ka Saules aktivitātes pārmaiņas varēja ietekmēt Zemes klimatu pagātnē, tai skaitā arī divdesmitā gadsimta pirmajā pusē, taču to nevar teikt par beidzamo gadu desmitu procesiem, izdevumā "Proceedings of the Royal Society A" norāda Maiks Lokvuds no Lielbritānijas Rezerforda un Epltona laboratorijas un Klauss Frēlihs no Pasaules radiācijas pētniecības centra Šveicē.

Kā viņu atzinumus komentējusi Britu Karaliskā biedrība - viena no vecākajām zinātņu akadēmijām pasaulē, šie secinājumi varētu pārliecināt tos, kuri cenšas "apzināti maldināt sabiedrību", noliedzot cilvēka saimnieciskās darbības ietekmi uz globālo klimatu un cenšoties atrast šīm pārmaiņām dabisku skaidrojumu, piemēram, cikliskas pārmaiņas klimata sistēmā vai pakāpenisku Zemes saņemtās Saules enerģijas pieaugumu.

Pētījuma autori vispārinājuši datus, ņemot vērā Saules aktivitātes ciklu, kas ilgst vidēji 11 gadus un ietekmē Saules izstaroto siltuma daudzumu, bet ne Zemes atmosfēras temperatūru, jo okeāni spēj absorbēt un saglabāt saņemto siltumu.

Viņi atzinuši, ka kopš 1985.gada Saule bijusi mazāk aktīva, tomēr globālā temperatūra turpinājusi celties.

"Beidzamo 20 gadu laikā visi procesi uz Saules, kas varētu ietekmēt Zemes klimatu, nav attīstījušies tā, ka ļautu izskaidrot novēroto globālās vidējās temperatūras celšanos, bet gan gluži pretējā virzienā," teikts viņu atzinumos.

Lielākā daļa pasaules zinātnieku atzīst, ka par globālo temperatūru celšanos ir atbildīga cilvēka saimnieciskā darbība. ANO starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos (IPCC) šogad norādīja, ka šī sasilšana jau ietekmē pasaules klimata sistēmu.

Skeptiķi, kas cenšas nepareizi interpretēt zinātni, palikuši "niecīgā mazākumā", norāda Britu Karaliskā biedrība.

Kopš 1900.gada mūsu planētas atmosfēras vidējā temperatūra cēlusies par 0,8 grādiem un jūras līmenis - par 10 - 15 centimetriem. No industriālās revolūcijas sākuma ogļskābās gāzes līmenis atmosfērā paaugstinājies aptuveni par trešo daļu un šobrīd ir augstākais 650 000 gadu laikā. 11 no beidzamajiem 12 gadiem pieskaitāmi pie siltākajiem vēsturē zināmajiem gadiem.

Dažu pēdējo gadu laikā sākusi manāmi atkāpties sniegu un ledāju robeža augstkalnu rajonos, Grenlandes un Antarktīdas pussalas ledus vairoga malas, Arktikā vasarā jūras ledus kļuvis plānāks un aizņem mazākas platības, bet Sibīrijā un Kanādā parādījušās pazīmes, kas liek domāt par mūžīgā sasaluma kušanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!