Zviedrijā izdod brošūru par to, kā rīkoties kara gadījumā
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Zviedrijā izdota 20 lapaspušu brošūra, kurā ietilpst pamācības par to, kā civiliedzīvotājiem rīkoties, ja izceļas karš, raksta CNN.

Brošūru ar nosaukumu "Ja izceļas krīze vai karš" izveidojusi Zviedrijas Civilā neparedzamo gadījumu aģentūra, un tā ir nosūtīta visām Zviedrijas mājsaimniecībām. Brošūrā iekļauts plašs padomu spektrs – tiek sniegta informācija gan par to, kā identificēt viltus ziņas, gan kā rīkoties teroristu uzbrukuma vai militāra konflikta laikā.

Šī ir pirmā reize pēc 30 gadu pārtraukuma, kad Zviedrijas sabiedrību tik aktīvi informē par kara briesmām. Brošūrā atrodamas ilustrācijas ar cilvēkiem, kas pamet katastrofu zonas. Shematiskajos zīmējumos attēlotas arī kiberuzbrukumu novēršanas komandas, kas sēž pie datoriem un gādā par valsts drošību, vēsta CNN.

"Mēs visi esam atbildīgi par savas valsts drošību un gatavību, tādēļ ir svarīgi, ka ikviens zina, kā rīkoties, ja notiek kaut kas nopietns," norādīja Zviedrijas Civilās neparedzamo gadījumu aģentūras ģenerāldirektors Dans Eliasons. Viens no aģentūras runasvīriem atzina, ka brošūras izdošana ir saistāma arī ar drošības situāciju Zviedrijas tuvumā, visticamāk, runājot par Baltijas valstu
reģionu.

Piemēram, vienā no brošūras nodaļām aprakstīts, kā rīkoties, ja notiek gaisa uzbrukums. Vispirms atskaņotu trauksmes sirēnu – 30 sekunžu garu signālu, kam sekotu 15 sekunžu ilga pauze.Trauksmes sirēnas atskaņošana ir veids, kā Zviedrijas valdība paziņo par to, ka valstij ir kara draudi vai ka tā atrodas karastāvoklī. Dzirdot šo signālu, iedzīvotājiem nekavējoties jādodas iekštelpās un jāieslēdz vietējā “Sveriges Radio” radiostacija. Tāpat iedzīvotājiem ir jābūt gataviem pamest iekštelpas, līdzi paņemot svarīgāko – apģērbu, identifikācijas dokumentus, kā arī pārtiku. Tiem iedzīvotājiem, kas ir saņēmuši pavēsti par mobilizāciju, nekavējoties jādodas uz pavēstē norādīto vietu.

Par gaisa uzlidojumu brīdinātu signāls vienas minūtes garumā ar nelielām pauzēm starp katru no trauksmes signāliem. Atskanot šim brīdinājumam, nekavējoties jāatrod patvērums. Viena no vietām, kur doties varētu būt ēkas pagrabs. Savukārt nepārtraukts 30 sekunžu garš signāls ziņotu par to, ka briesmas vairs nedraud.

Otrā pasaules kara laikā Zviedrija bija neitrāla valsts un aktīvā karadarbībā tā nav iesaistījusies vairāk nekā 200 gadus. Šobrīd Zviedrijā notiek aktīvas diskusijas tieši par drošības jautājumiem. Debates notikušas arī par to, vai Zviedrijai vajadzētu pievienoties NATO. Tās ir kļuvušas īpaši intensīvas pēc tam, kad Krievija esot pārkāpusi Zviedrijas gaisa telpu un teritoriālos ūdeņus. Lai arī tā nav alianses dalībvalsts, Zviedrija darbojas NATO institūciju - Eiroatlantijas Partnerības padomes, kā arī Partnerattiecības mieram - ietvaros.

Ar brošūras saīsināto versiju angļu valodā iespējams iepazīties šeit.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Baltija Krievija NATO Zviedrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form