Zviedrijas premjers pēc budžeta noraidīšanas izsludina ārkārtas vēlēšanas
Foto: DELFI

Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns trešdien izsludinājis ārkārtas vēlēšanas, kas notiks 22.martā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lēvens, kurš pārstāv sociāldemokrātus, iestājās par valdības izdevumu palielināšanu sociālajiem pabalstiem un jaunu darbavietu radīšanai. Vienlaikus budžetā bija paredzēti līdzekļi, lai nodrošinātu Zviedrijas līdzšinējās liberālā imigrācijas politikas saglabāšanu.
Valdības budžeta projekts paredzēja arī nodokļu paaugstināšanu bagātajiem.

Mazākuma valdības piedāvātais budžets nespēja gūt pietiekami lielu deputātu atbalstu, jo likumdevēji, kas pārstāv galēji labējo partiju "Zviedrijas demokrāti", izšķīrās balsot par opozīcijā esošo labēji centrisko partiju apvienības "Alianse" piedāvāto alternatīvo budžetu, tādējādi nodrošinot tam balsu vairākumu.

Par valdības projektu no 349 deputātiem balsoja tikai 153, kamēr "Alianses" piedāvāto budžetu atbalstīja 182 likumdevēji, tikai trīs mēnešus pēc vēlēšanām izraisot valstī politisko krīzi.

Vēl otrdienas vakarā Lēvens mēģināja rast kādu kompromisu ar centriski labējām partijām, kas atradās pie varas līdz šī gada septembrim, taču sarunas beidzās bez jebkādiem rezultātiem.

Jau dienu pirms parlamenta balsojuma Levēns paziņoja, ka atkāpsies no amata, ja parlaments atbalstīs opozīcijā esošo labēji centrisko partiju koalīcijas piedāvāto budžeta projektu.

"Es neapkalpošu kāda cita budžetu. Tas būtu vienkārši muļķīgi," intervijā laikrakstam "Dagens Nyheter" norādīja Levēns.

Savukārt trešdien premjers nosodīja centriski labējo opozīciju, kas ļāvusi "Zviedrijas demokrātiem iegūt izšķirošu ietekmi".

"Viņi ļauj "Zviedrijas demokrātiem" diktēt Zviedrijas politikas noteikumus," savu sašutumu neslēpa Levēns."

Viņš piebilda, ka pirmstermiņa vēlēšanās sociāldemokrāti startēs kopīgi ar "zaļajiem", "pamatojoties uz budžetu, kas tikko tika noraidīts".
Arī "zaļo" pārstāvis Gustavs Fridolīns apstiprināja, ka abas partijas startēs ar vienotu kampaņu. Viņš pauda pārliecību, ka pašreizējai koalīcijai esot "pamats, lai iegūtu lielu vairākumu".

Vienlaikus abas partijas varētu meklēt ciešākas sadarbības iespējas ar kreisajiem ekstrēmistiem - kādreizējo komunistu izveidoto Kreiso partiju.

Tajā pašā laikā opozīcija krīzes izraisīšanā vaino valdošo koalīciju.

"Tā ir nepārprotama sociāldemokrātu izgāšanās," aģentūrai TT norādīja Centra partijas līdere Annija Lēva. "Viņu valdības kompetence patiesi ir apšaubāma."

Tikmēr "Zviedrijas demokrātu" pārstāvis tīmekļa izdevumam "The Local" trešdien norādīja, ka galēji labējie izmantojuši savu "zelta akciju", vēršoties pret Levēna valdību tāpēc, ka tā joprojām atbalsta faktiski neierobežotu imigrāciju.

"Zviedrijai ir visekstrēmākā imigrācijas politika Eiropā, un valdība vēlējās to padarīt vēl ekstrēmāku," uzsvēra partijas vadītāja vietas izpildītājs Matiass Karlsons.

"Mēs paziņojām, ka vēlamies kompromisu, saskaņojot daudzus jautājumus, un vēlējāmies sarunas ar premjerministru. Premjerministrs to noraidīja. Viņš noraidīja mūsu prasības, un tāpēc situācija ir tāda, kāda radusies, un es domāju, ka par to atbildīgs ir vienīgi premjerministrs," piebilda Karlsons.

Tikai patvēruma meklētāju skaits, kas šogad ieradušies Zviedrijā, līdz gada beigām, domājams, sasniegs 100 000. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka valdība pieņēma lēmumu izsniegt uzturēšanās atļaujas visiem sīriešiem, kuri ieradīsies valstī.

Patvēruma meklētāju skaits uz vienu iedzīvotāju Zviedrijā ir augstākais visā Eiropas Savienībā (ES).

Karlsons intervijā aģentūrai TT jau uzsvēris, ka pirmstermiņa vēlēšanām jākļūst par referendumu imigrācijas jautājumā.

Tikmēr daļa analītiķu norāda, ka centriski labējās opozīcijas nostāja imigrācijas jautājumā tikai detaļās atšķiras no sociāldemokrātu un "zaļo" nostājas. Piemēram, lēmumu par uzturēšanās atļauju izsniegšanu sīriešiem vēl pērn pieņēma centriski labējā valdība.

Zviedrija bieži tiek dēvēta par vienu no stabilākajām demokrātijām, un ārkārtas vēlēšanas valstī nav ierasta parādība. Iepriekšējās pirmstermiņa vēlēšanas notikušas vairāk nekā pirms pusgadsimta - 1958.gadā.

Levēna vadītie sociāldemokrāti uzvarēja 14.septembrī notikušajās vēlēšanās, pieliekot punktu astoņus gadus ilgajai centriski labējo partiju valdīšanai. Taču sociāldemokrāti neieguva absolūto vairākumu un bija spiesti meklēt koalīcijas partnerus. Pēc mēnesi ilgām sarunām Levēns izšķīrās par mazākuma valdības veidošanu kopīgi ar "zaļajiem".
Taču "zelta akcija" palika "Zviedrijas demokrātu" rokās, kuri vēlēšanās ieguva 13% balsu.

Jau pirms trešdienas balsojuma izsauktās krīzes Levēna valdība sabiedrībā baudīja mazu atbalstu. Kā liecina aptauja, kuru nesen veikusi sabiedriskās domas pētniecības organizācija "Skop", valdības darbību pozitīvi vērtēja tikai 29% zviedru, kamēr 28% respondentu bija izteikuši krasi negatīvu viedokli.

Analītiķi uzskata, ka zemie valdības reitingi zināmā mērā atspoguļo sociāldemokrātu elektorāta neapmierinātību ar "zaļo" pārāk lielo ietekmi valdībā, lai gan šī bija pirmā reize, kad viņi iekļuvuši valdošajā koalīcijā.

Tomēr daudzi zviedru politikas analītiķi ir pārsteigti par premjerministra lēmumu izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas, nevis turpināt meklēt kompromisu ar citām partijām.

"Domāju, vairums cilvēku ir ārkārtīgi pārsteigti. Man likās, ka jaunas vēlēšanas nav valdības prioritāte un ka no tām vēlētos izvairīties visas partijas," atzina Sēdertērnas universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Nikolass Ailots. "Mēs tagad varam sagaidīt vēl vienu ilgu priekšvēlēšanu kampaņu, kas dārgi izmaksās visām politiskajām partijām."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Zviedrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form