JKP
Bordāns

Foto: LETA

Jaunā konservatīvā partija (JKP) 13. Saeimas vēlēšanām kā premjera amata kandidātu pieteikusi Rīgas domes deputātu Jāni Bordānu, viņš būs līderis Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Portāls "Delfi" pirms gaidāmās "Delfi TV ar Jāni Domburu" diskusijas īsumā iepazīstina ar katras partijas, kuras atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā pārsniedzis 2,5%, izvirzīto premjera amata kandidātu.

Advokāts Bordāns (1967) politikā pamīšus ir kopš deviņdesmito gadu sākuma. Jau 1993. gadā viņš kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no partijas "Latvijas ceļš", kurā viņš bija gan biedrs, gan dibinātājs. Viņš gan Saeimā netika ievēlēts, taču jau gadu vēlāk aptuveni uz pusgadu tika pie "mīkstā" deputāta mandāta. Tajā laikā viņš strādāja Saeimas Juridiskajā un Pieprasījumu komisijā, kā arī vadīja Saeimas izmeklēšanas komisiju uzņēmuma "Lattelekom" darbības izvērtēšanai.

Viņš neveiksmīgi kandidēja arī 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un Rīgas domes vēlēšanās 1997. gadā.

Foto: LETA; tieslietu ministra amata kandidāts Bordāns un demisionējošais tieslietu ministrs Bērziņš piedalās Saeimas ārkārtas sēdē, 2012.

Kā liecina arhīva dati, Bordāns kopš 1996. gada strādājis zvērināta advokāta privātpraksē, specializējies komerctiesībās, informācijas tehnoloģiju, intelektuālā īpašuma jautājumos, kā arī darbojies kā šķīrējtiesnesis Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā.

Pēc šīm neveiksmīgajām kandidēšanas reizēm Bordāns pie politiskā apvāršņa nebija redzams vairāk nekā 10 gadus. Vien 2010. gada vasarā viņš kļuva par tā laika Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) padomnieku tieslietu jautājumos un premjera parlamentāro sekretāru. Tā paša gada rudenī Bordāns, būdams partijas "Pilsoniskā savienība" biedrs, kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības "Vienotība" saraksta. Arī šoreiz Saeimā viņš neiekļuva. 

Izglītība:

2010
Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē;

1992
Latvijas Universitāte, augstākā izglītība tiesību zinātnē.

Viņš gan nepadevās un gadu vēlāk 11. Saeimas vēlēšanās neveiksmīgi kandidēja no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) saraksta. Lai gan pie kārotā deputāta krēsla netika, pēc šīm vēlēšanām Bordāns aptuveni uz pusgadu kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru.

2012. gada vasarā pēc toreizējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (NA) demisijas saistībā ar premjera un viņa atšķirīgo izpratni par nekustamo īpašumu nodošanu ebreju organizācijām NA šim amatam virzīja Bordānu. Viņš tieslietu ministra amatu ieņēma no 2012. gada jūlija līdz 2014. gada janvārim. Šo posteni Bordāns saglabāja līdz nākamajai valdības maiņai, taču partija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nebija apmierināta ar viņa darbību, tāpēc no šī politiskā spēka, kurā Bordāns bija iestājies līdz ar ministra amata ieņemšanu, viņš jau nākamā gada novembrī tika izslēgts. "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valde uzskatīja, ka Bordāna darbība liecina par dalību cita politiskā spēka veidošanā.

Foto: LETA; Bordāns piedalās JKP rīkotajā Tautas sapulcē, 2017.

Tobrīd Bordāns pārstāvēja biedrību "Demokrātiskie patrioti", kuras biedrs un valdes loceklis viņš palika arī pēc uzņemšanas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. "Demokrātiskajos patriotos" Bordāns bija kopš biedrības pirmsākumiem – 2011. gada vasarā viņš kopā ar domubiedriem Dāvi Staltu un Ievu Branti izstājās no "Pilsoniskās savienības", lai izveidotu biedrību.

Lai gan politiķis 2013. gada pavasarī atkāpās no biedrības valdes locekļa amata, tā paša gada novembrī viņš tomēr tika izslēgts no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK rindām. 

Savulaik Bordānam tika pārmesta arī jaunas partijas veidošana. "Laikā, kad nacionālā apvienība pabeidz patriotisko spēku konsolidācijas procesu, situācija, kurā viena no apvienības publiskajām amatpersonām veido jaunu partiju, ir neloģiska un absurda," bija teikts partijas paziņojumā presei. Pats politiķis "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK lēmumu izslēgt viņu no partijas saistīja ar maksātnespējas procesa jautājumiem.

Īpašumā

zeme un ēka Rīgā

"Honda CRV" (2007) 

Kopīpašumā

būve Rīgā

Uzkrājumi

19 950 eiro 


CVK publicētā informācija.

NA vērsās pie tā brīža premjera Dombrovska un lūdza atsaukt Bordānu no tieslietu ministra amata, tomēr premjers nepieprasīja Bordāna demisiju. Politiķis augsto amatu zaudēja vien līdz ar Dombrovska demisiju pēc Zolitūdes traģēdijas 2013. gada novembrī.

Atceroties šos notikumus, maijā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Bordāns pauda, ka tieši NA premjera amata kandidāts 13. Saeimas vēlēšanās Roberts Zīle ir daudzkārt nodevis tiesiskumu – "ļoti tiešā veidā un nelietīgi". "Viņš [Zīle] personiski nolēma izslēgt mani no partijas – divas dienas pēc tam, kad es nācu klajā ar priekšlikumu reformēt maksātnespējas jautājumus," atcerējās Bordāns.

Pēc darba valdībā – 2014. gada sākumā – politiķis paziņoja, ka izstājas no "Demokrātiskajiem patriotiem" un veidos savu partiju. 2014. gada pavasarī tika izveidots jauns politiskais spēks – JKP, un Bordāns kļuva par partijas priekšsēdētāju. Pirms 12. Saeimas vēlēšanām dibinātā JKP 12. Saeimā netika, iegūstot vien 0,7% balsu. Taču pērn notikušās pašvaldību vēlēšanas ļāva politiskajam spēkam panākt izrāvienu un tikt pie vairāk nekā 20 deputātu vietām, tostarp deviņas iegūstot Rīgā.

"JKP bija pārsteigums arī pirms četriem gadiem – ka vispār tāda ir. JKP bija pārsteigums pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, daļai tā vairs nebūs pārsteigums, daļai tā būs vēl lielāks pārsteigums. Un iemesls ir sekojošs: JKP ir kaut kas līdz šim Latvijas politikā nebijis, tā joprojām atrodas attīstības procesā, – ar to, ka šis progress bija ieplānots un izplānots,"maijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" norādīja Bordāns. 

Pērn arī pats Bordāns tika ievēlēts Rīgas domē, bet nu oktobrī līdz ar citiem JKP Rīgas domniekiem viņš cer uz krēslu Saeimā. 

skaidroja politiķis. 

Bordāna stiķi un niķi:

  • 2000. gadā Zvērinātu advokātu padome (ZAP) konstatēja, ka Bordāna rīcība neatbilst advokāta darbībai, jo viņš iesaistījies starptautiskās datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācijas "Business Software Alliance" (BSA) rīkotajās datorpirātisma apkarošanas akcijās Latvijā. Bordāns BSA vārdā sūtīja vēstules dažādiem uzņēmumiem ar pieprasījumu sniegt ziņas par izmantoto datorprogrammu likumību. Neskatoties uz izteikto aizrādījumu, Bordāns lēma turpināt sadarboties ar BSA. "Runa jau nebija par sadarbības pārtraukšanu, bet gan par manu aktivitāšu atbilstību advokāta darbībai," norādīja Bordāns.

  • 2011. gada rudenī NA tieslietu ministra amatam virzīja Bordānu un apvienības līderi Gaidi Bērziņu. Pret Bordāna kandidatūru kategoriski iebilda Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA). LAKRA vērsa uzmanību, ka Bordāns ir Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis, un aicināja Nacionālo apvienību ievērot nacionālās intereses un nepieļaut tik plašu skandināvu banku lobiju pārstāvību valdībā. 

  • 2012. gadā Bordāns bija apzinīgākais ministrs – viņš kavēja vismazāk valdības sēžu. Bordāns no 2012. gada jūlija līdz 2012. gada beigām bija kavējis tikai divas sēdes, turklāt šo kavējumu iemesls bija attaisnojošs – komandējumi, liecina ziņu aģentūras LETA aprēķini. 

  • 2013. gadā Bordāns savu izslēgšanu no partijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK saistīja ar maksātnespējas procesa jautājumiem. Arī politoloģe Iveta Kažoka pauda, ka galvenais iemesls, kāpēc tieslietu ministrs Bordāns izslēgts no partijas un atsaukts no ministra amata, ir tas, ka viņš skāris partijas sponsoru un biedru jutīgākās finansiālās intereses. Politoloģe uzskatīja, ka NA lēmums saistīts ar ministra vēršanos pret maksātnespējas administratoriem.

  • 2014. gada jūnijā Tieslietu ministrija atsauca Bordāna iepriekš iesniegtos priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tos precizēja un virzīja citā likumprojektā. Uz nepieciešamību precizēt priekšlikumus norādīja Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome, kā arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija. Bordāns par to izteicās kritiski, sakot: "Priekšlikumi grozījumiem bija pietiekami labi sagatavoti, un idejas, kas tajos iekļautas, bija auklētas jau vairāku gadu garumā." Pēc viņa domām, maksātnespējas procesa administratoriem ir politisks piesegs, ko Bordāns esot izjutis arī pats.

Raksta gatavošanā izmantots ziņu aģentūras LETA arhīvs.